Johans Gotlībs fon Volfs
| ||||||||||||||
Johans Gotlībs fon Volfs (vācu: Johann Gottlieb von Wolff, 1756–1817) bija vācbaltu muižnieks, Vidzemes guberņas landrāts (no 1798).
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1756. gada 19. martā Vites muižā Rīgas guberņas galma tiesas priekšsēdētāja Sigismunda Ādama Volfa (1702—1766) un viņa sievas Kristīnes, dzimušas Štefenes (Steven), ģimenē.[1] Pēc Septiņgadu kara (1756—1763) un tēva nāves viņš bija pāžs (vācu: Jagdpage) Saksijas-Meiningenes hercoga galmā. No 1778. gada Saksijas kūrfirsta kambarjunkurs un Drēzdenes grenadieru gvardes leitnants.
Pēc atgriešanās dzimtenē Katrīnas II valdīšanas laikā kļuva par Valkas apriņķa maršalu (1783—1789) un Vidzemes guberņas landrātu (no 1798).
Savas dzīves laikā Volfs iegādājās Jaunlaicenes (Neu-Laitzen), Repjakalna (Reppekaln), Lūša (Luxenhof), Pidriķa (Friedrichshof tagad Vidriku mõis), Ziemera (Semershof), Māriņkalna (Marienstein), Vecgulbenes (Alt-Schwanenburg), Blomes (Blumenhof), Valmes jeb Tuges (Walmeshof), Lāzberģa (Fianden), Litenes (Lettin) un Stāmerienas (Stomersee) muižas.
Miris 1817. gada 7. jūlijā Jaunlaicenes muižā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|