Johans Sebastiāns Bahs
- Šis raksts ir par vācu baroka komponistu. Par citiem cilvēkiem ar uzvārdu Bahs skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| ||||||||||||||||||||||||||
Johans Sebastiāns Bahs (dzimis 1685. gada 31. martā [v.s. 21. martā], miris 1750. gada 28. jūlijā) bija baroka perioda vācu komponists un ērģelnieks, tiek uzskatīts par vienu no visu laiku izcilākajiem vācu komponistiem. Viņa darbi ir devuši iedvesmu daudziem Eiropas tradicionālajiem mūziķiem, piemēram, Mocartam.
Baha mūziku sāka atzīt tikai apmēram 100 gadus pēc viņa nāves. Savas dzīves laikā Bahs neguva pelnīto atzinību kā komponists, bet bija slavens ērģelnieks un klavesīnists. Tikai 1829. gadā vācu komponista Mendelszona vadībā tika atskaņota "Mateja pasija", pirmo reizi tika izdots Baha skaņdarbu pilns izdevums. Vācu komponists Bēthovens par Bahu ir teicis: "Nevis strauts — Jūra būtu viņa īstais vārds." (no vācu: bach — strauts).
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis Eizenahas pilsētā Saksijas-Eizenahas hercogistē mūziķa ģimenē. No Bahu dzimtas nākuši flautisti, trompetisti, ērģelnieki un vijolnieki. Zēna pirmais skolotājs bija tēvs, bet deviņu gadu vecumā zēns zaudēja vecākus un atbildību pār viņu uzņēmās viņa vecākais brālis, kurš bija ļoti neiejūtīgs un garlaicīgs skolotājs.
15 gadu vecumā Bahs nolēma sākt patstāvīgu dzīvi un devās uz Līneburgu, lai mācītos ģimnāzijā. Savas dzīves laikā Bahs bieži mainīja darba vietas. Taču lai kādi bija dzīves apstākļi, viņš vienmēr centās apgūt zināšanas un sevi pilnveidot. Viņš pētīja citu komponistu darbus, apmeklēja izcilu ērģelnieku koncertus. Bahs ieguva laba ērģelnieka un klavesīnista slavu.
1708. gadā apmetās uz dzīvi Veimārā, kur strādāja par galma mūziķi un pilsētas ērģelnieku. Te radās izcili Baha ērģeļu skaņdarbi. 1717. gadā Bahs ar savu ģimeni devās uz Kēteni. Te komponists rakstīja klavesīna un orķestra mūziku Kētenes pilsētas galma vajadzībām. Kētenē Bahs sarakstīja divbalsīgās un trīsbalsīgās invencijas, 6 "Franču svītas", 6 "Angļu svītas" un "Labi temperētā klavesīna" 1. daļu, kurā ietilpst 24 prelūdijas un fūgas.
1723. gadā Bahs pārcēlās uz Leipcigu, kur aizvadīja atlikušo mūžu. Viņš strādāja Sv. Toma baznīcas dziedāšanas skolā. Baham vajadzēja apkalpot pilsētas galvenās baznīcas un atbildēt par baznīcas mūzikas kvalitāti. Visu savu brīvo laiku Bahs veltīja jaunradei. Leipcigā tika sarakstīti daudzi vokāli - instrumentāli skaņdarbi, ap 250 kantāšu, "Jāņa pasija" un "Mateja pasija". Bahs rakstīja arī orķestra un klavesīna mūziku. Daudz laika un enerģijas aizņēma baznīcas skolas vadītāja pienākumi. Baha dēli - Vilhelms Frīdemans Bahs, Filips Emanuēls Bahs, Johans Kristiāns Bahs izrādījās talantīgi mūziķi un komponisti. Ar dziļu muzikalitāti izcēlās Baha otrā sieva - Anna Magdalēna. Viņas mūzikas apmācībai Bahs iekārtoja "Annas Magdalēnas nošu burtnīcu".
Komponista pēdējos mūža gadus aptumšoja smaga acu slimība. Pēc neveiksmīgas operācijas Bahs kļuva akls. Taču arī tad viņš turpināja komponēt, diktējot savus skaņdarbus pierakstīšanai.
J. S. Baha darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vokāli instrumentāli darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Mesa si minorā,
- "Mateja Pasija",
- "Marka Pasija" (oriģinālā partitūra zudusi),
- "Lūkas Pasija" (Baha autorība tiek apstrīdēta),
- "Jāņa Pasija",
- Laicīgās un garīgās kantātes,
- Ziemassvētku oratorija
- Lieldienu oratorija
- Vasarsvētku oratorija
Orķestra skaņdarbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 4 uvertīras,
- 6 "Brandenburgas koncerti".
- Koncerti solo-instrumentam ar orķestri
- 7 koncerti klavesīnam ar orķestri,
- 3 koncerti 2-3 klavesīniem ar orķestri,
- 3 koncerti vijolei ar orķestri,
- Koncerts 2 vijolēm ar orķestri.
Skaņdarbi stīgu instrumentiem
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 6 sonātes un partitas vijolei,
- 7 sonātes vijolei un klavesīnam,
Skaņdarbi ērģelēm un citiem taustiņinstrumentiem
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- LTK (Labi temperētais klavesīns (klavīrs)) divos sējumos - 2 x 24 prelūdijas un fūgas visās tonalitātēs
- Goldberga variācijas klavesīnam (1:30 h garas)
- 6 sonātes čellam
- fantāzijas un tokātas
- "Ave Maria"
- "Tokāta un fūga re minorā"
Citi skaņdarbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- krājums "Mazās prelūdijas un fūgas",
- Fantāzijas
- Korāļu prelūdijas
- Fūgas
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Johans Sebastiāns Bahs |
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Baha ģimenes dzimtas koks (angliski)
- Mateja pasija BWV 244 (latviski) (vāciski) (angliski)
- Clavier-Übung IV (Goldberg) BWV 988/1087
- Mesa si minorā BWV 232
 | Šī mūziķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|