Juhans Šite

Vikipēdijas lapa
Juhans Šite
Johan Skytte
Juhana Šites piemineklis Tartu (2007).
Juhana Šites piemineklis Tartu (2007).
Personīgā informācija
Dzimis 1577. gadā
Nīšepinga, Karogs: Zviedrija Zviedrija
Miris 1645. gada 15. martā
Sēderokra, Karogs: Zviedrija Zviedrija
Vecāki Bengts Šrēdars
Bērni Bengts Šite

Juhans Šite (zviedru: Johan Skytte, 1577–1645) bija zviedru valstsvīrs. Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators (1629—1633). Izveidoja Zviedru Vidzemes pārvaldes un tiesu iekārtas sistēmu, nodibinot zemes tiesas, pilstiesas un hoftiesu, veica arklu un privilēģiju revīzijas, nodokļu reformu, radīja Vidzemes evaņģēliski luteriskās baznīcas konsistoriālo iekārtu.[1]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1577. gadā Nīšepingas pilsētas galvas Bengta Šrēdara (zviedru: Skräddare, latīņu: Schroderus, "Skrodera"[1]) un viņa sievas Annas ģimenē. Mācījās Nīšepingas skolā, 1598. gadā ieguva maģistra grādu Marburgas Universitātē. 1602. gadā atgriezās dzimtenē un sāka strādāt par nākamā karaļa Gustava II Ādolfa mājskolotāju, 1603. gadā par valsts kancelejas sekretāru. 1604. gadā tika iecelts dižciltīgo kārtā ar uzvārdu "Šite". 1610. gadā viņš Londonā neveiksmīgi veda diplomātiskas sarunas par princeses Elizabetes Stjuartes salaulāšanu ar zviedru kroņprinci Gustavu Ādolfu.

Pēc kļūšanas par karali Gustavs II Ādolfs viņu 1611. gadā iecēla par Vestmanlandes provinces gubernatoru, 1612. gadā par kambarpadomnieku ar uzdevumu pārraudzīt valsts finanses, 1617. gadā par valsts padomnieku. 1622. gadā viņš kļuva par Upsālas Universitātes kancleru. 1624. gadā Šitem piešķīra brīvkunga (barona) titulu un Duderu dzimtmuižu (Duderhof, Дудергоф) tagadējās Pēterburgas teritorijā.

Pēc Poļu-zviedru kara beigām 1629. gadā Gustavs Ādolfs viņu iecēla par Vidzemes, Ingrijas un Karēlijas ģenerālgubernatoru un 1632. gadā par pirmo Tērbatas Gustava akadēmijas kancleru. Rezidēja Tērbatā (1629-1632) un Rīgā (1633).[1] 1633. gadā Šite atgriezās Zviedrijā un 1634. gadā tika iecelts par Jētas hoftiesas prezidentu Jenšēpingā.

Miris 1645. gada 15. martā Kalmaras lēnes pilsētiņā Sēderokrā.

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Svinot Tartu Universitātes 375. gadadienu, Zviedrijas karaliene Silvija 2007. gada 5. oktobrī atklāja Juhana Šites pieminekli zīmoga formā Tartu, tā autors ir T. Kirsipū (Kirsipuu).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Latviešu konversācijas vārdnīca. XXI. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 41 664-41 665. sleja.
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Gustavs Horns
Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators
16291633
Pēctecis:
Nilss Manneršelds