Bengts Šite

Bengts Šite; Bengt Skytte
landmaršala tērpā
Personīgā informācija
Dzimis	1614. gada 30. septembrī ; Stokholma, Zviedrija
Miris	1683. gada 23. jūlijā (68 gadi); Hamburga, Zviedrija
Vecāki	Juhans Šite
Māsas	Vendela Šite
Dzīvesbiedre	Kristīne Sparre (1636), Eva Mērnere (pēc 1670)

Bengts Šite (zviedru: Bengt Skytte af Duderhof, latīņu: Benedictus Skyttius; 1614—1683) bija zviedru valstsvīrs un diplomāts. Zviedru Igaunijas ģenerālgubernators (1654—1656).

Dzīvesgājums

Dzimis 1614. gadā karaļa Gustava II Ādolfa mājskolotāja un valsts finanšu kambarpadomnieka Juhana Šites un viņa sievas Marijas, dzimušas Nīfas (Näf), ģimenē. Jau 10 gadu vecumā 1624. gadā viņš kļuva par Upsālas Universitātes studentu, jo viņa tēvs bija šīs augstskolas kanclers. Tajā pašā gadā viņa tēvam piešķīra brīvkunga (barona) titulu un Duderu dzimtmuižu (Duderhof, Дудергоф) tagadējās Pēterburgas teritorijā. 1629. gadā Šiti nosūtīja uz Anglijas karaļa Čārlza I galmu, kur iecēla dižciltīgo kārtā^[1] un viņš turpināja studijas Leidenes Universitātē (1629—1630).

Kad pēc Poļu-zviedru kara beigām 1629. gadā Gustavs Ādolfs viņa tēvu iecēla par Vidzemes, Ingrijas un Karēlijas ģenerālgubernatoru, Bengts Šite dzīvoja Tērbatā, 1631. gadā apmeklēja Krieviju, 1632. gadā īslaicīgi imatrikulējās tēva dibinātajā Tērbatas Gustava akadēmijā.^[2]^[3]

Pēc karaļa Gustava Ādolfa nāves Zviedrijas valsts kanclers Aksels Ūksenšerna Bengtu Šiti kopā ar tēvu 1633. gadā atsauca uz Stokholmu, kur viņu iecēla par nepilngadīgās karalienes Kristīnes kambarkungu. 1634. gadā Ūkšenšerna viņu izsauca pie sevis uz Magdeburgu un nosūtīja diplomātiskā misijā pie kardināla Rišeljē uz Parīzi, tad uz Sicīlijas karalisti.^[4]

Pēc tēva nāves 1648. gadā viņu iecēla par Tērbatas Gustava akadēmijas kancleru (1648—1649). 1651. gadā viņš devās papildināties pie Komēnija uz Patakas akadēmisko ģimnāziju Šārošpatakā Transilvānijā un uzturējās tur līdz 1652. gadam, pētīja igauņu, somu un ungāru valodas līdzību. Vēlāk bija Zviedru Igaunijas gubernators (1654—1656). 1659. gadā viņš kā Zviedrijas sūtnis Londonā tikās ar Robertu Boilu un citiem Neredzamās kolēģijas (Invisible College) locekļiem, lai apspriestu Komēnija ierosinātās Sofopoles (Sophopolis, Gudrības pilsētas) izveidi, kas noveda pie Londonas Karaliskās biedrības dibināšanas 1660. gadā.^[5]^[6]

1666. gadā Zviedrijas valdība Bengtu Šiti nosūtīja uz Brandenburgas markgrāfistes galvaspilsētu Berlīni tikties ar Frīdrihu Vilhelmu, kuram viņš ierosināja dibināt universitāti un Tangermindē (Tangermünde) uzbūvēt Zālamana māju zinātniekiem.^[7]^[8] 1667. gadā viņš mēģināja pārliecināt Leibnicu pievienoties pansofistu un poliglotu kopai.^[9]^[10] Pēc Trīsdesmitgadu gara beigām 1669. gadā Šiti nosūtīja uz Hānavas firsta galmu.^[11]

Darbi

nepublicēts manuskripts Sol praecipuarum linguarum subsolarium.^[12]

Ārējās saites

Tolerance, Reform, and Scholarship: J. A. Comenius, Bengt Skytte, G. W. Leibniz, and Daniel Ernst Jablonski by Werner Korthaase
Johann Friedrich von Recke, Karl Eduard von Napiersky, Theodor Beise, Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrten-Lexikon der Provinzen Livland, Esthland und Kurland, Volume 4 (1832), pp. 210—2; Google Books.

Atsauces

↑ Marjory Harper, Emigrant Homecomings: the return movement of emigrants, 1600-2000 (2005), p. 63; Google Books.
↑ Donald R. Dickson, The Tessera of Antilia: utopian brotherhoods & secret societies in the early seventeenth century (1998), pp. 220—1; Google Books.
↑ Hans-Joachim Torke, Holm Sundhaussen, Ricarda Vulpius, Russische und ukrainische Geschichte vom 16.-18. Jahrhundert (2001), p. 239; Google Books.
↑ Herbert Jaumann, Handbuch Gelehrtenkultur der Frühen Neuzeit (2004), p. 613; Google Books.
↑ Michael Cyril William Hunter, Establishing the New Science: the experience of the early Royal Society (1989), p. 157; Google Books.
↑ Edward H. Thompson (translator), Christianopolis by Johann Valentin Andreae (1999), p. 302; Google Books.
↑ Helmar Schramm, Ludger Schwarte, Jan Lazardzig, Collection, Laboratory, Theater: scenes of knowledge in the 17th century (2005), p. 188; Google Books.
↑ Helmar Schramm, Kunstkammer, Laboratorium, Bühne: Schauplätze des Wissens im 17. Jahrhundert (2003), p. 194; Google Books.
↑ John T. Waterman, Leibniz and Ludolf on things linguistic: excerpts from their correspondence, 1688-1703 (1978), p. 20; Google Books.
↑ Tullio De Mauro, Lia Formigari, Leibniz, Humboldt, and the Origins of Comparativism (1990), p. 11; Google Books.
↑ Pamela H. Smith, The Business of Alchemy: Science and Culture in the Holy Roman Empire, p. 145; Google Books.
↑ Daniel Droixhe, Souvenirs de Babel. La reconstruction de l'histoire des langues de la Renaissance aux Lumières [en ligne], Bruxelles, ARLLFB. Disponible sur www.arllfb.be, pp. 198—9; PDF.

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bengts Šite

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Vilhelms Ulrihs	Zviedru Igaunijas gubernators 1654—1656	Pēctecis: Vilhelms Ulrihs

[1] Marjory Harper, Emigrant Homecomings: the return movement of emigrants, 1600-2000 (2005), p. 63; Google Books.

[Dickson-2] Donald R. Dickson, The Tessera of Antilia: utopian brotherhoods & secret societies in the early seventeenth century (1998), pp. 220—1; Google Books.

[3] Hans-Joachim Torke, Holm Sundhaussen, Ricarda Vulpius, Russische und ukrainische Geschichte vom 16.-18. Jahrhundert (2001), p. 239; Google Books.

[4] Herbert Jaumann, Handbuch Gelehrtenkultur der Frühen Neuzeit (2004), p. 613; Google Books.

[5] Michael Cyril William Hunter, Establishing the New Science: the experience of the early Royal Society (1989), p. 157; Google Books.

[6] Edward H. Thompson (translator), Christianopolis by Johann Valentin Andreae (1999), p. 302; Google Books.

[7] Helmar Schramm, Ludger Schwarte, Jan Lazardzig, Collection, Laboratory, Theater: scenes of knowledge in the 17th century (2005), p. 188; Google Books.

[8] Helmar Schramm, Kunstkammer, Laboratorium, Bühne: Schauplätze des Wissens im 17. Jahrhundert (2003), p. 194; Google Books.

[9] John T. Waterman, Leibniz and Ludolf on things linguistic: excerpts from their correspondence, 1688-1703 (1978), p. 20; Google Books.

[Mauro-10] Tullio De Mauro, Lia Formigari, Leibniz, Humboldt, and the Origins of Comparativism (1990), p. 11; Google Books.

[11] Pamela H. Smith, The Business of Alchemy: Science and Culture in the Holy Roman Empire, p. 145; Google Books.

[12] Daniel Droixhe, Souvenirs de Babel. La reconstruction de l'histoire des langues de la Renaissance aux Lumières [en ligne], Bruxelles, ARLLFB. Disponible sur www.arllfb.be, pp. 198—9; PDF.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]

[11]

[12]