Gustavs Horns

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Gustavs Horns
Gustaf Horn
Gustavs Horns
Personīgā informācija
Dzimis 1592. gada 22. oktobrī
Erbihūsas pils (Örbyhus slott), Upsālas lēne, Karogs: Zviedrija Zviedrija
Miris 1657. gada 10. maijā (64 gadi)
Skara, Vesterjētlandes lēne, Karogs: Zviedrija Zviedrija
Nodarbošanās politiķis, karavīrs
Dzīvesbiedre 1. Kristīne Ūksenšerna, 2. Sigrida Bīlke
Bērni 11 bērni, to skaitā Agneta Horna

Gustavs Horns, arī Gustavs Hūrns[1] (zviedru: Gustaf Horn, dzimis 1592. gada 22. oktobrī, miris 1657. gada 10. maijā), bija zviedru feldmaršals un politiķis. Piedalījās poļu—zviedru karā Latvijas teritorijā un Trīsdesmitgadu karā. Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators no 1652. līdz 1653. gadam. Alūksnes pils īpašnieks.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1592. gadā feldmaršala Kārļa Horna ģimenē, kad viņš bija ieslodzījumā par neveiksmēm Livonijas kara laikā pret Krievijas caristi. Studēja Eiropas universitātēs, Orānijas Morica skolnieks. Kā pulkvedis piedalījās Rīgas aplenkumā Poļu—zviedru kara laikā 1621. gadā, kur nopietni ievainots, vēlāk kopā ar Jakobu Delagardiju vadīja cīņu pret poļiem Latvijas teritorijā, 1625. gadā ieņēma Tērbatas cietoksni, 1628. gadā uzvarēja Polijas-Lietuvas karaspēku kaujās pie Cēsu pils un Limbažu pils,[1] pēc Delagardija nāves neilgi pildīja Vidzemes gubernatora pienākumus (1628-1629). 35 gadu vecumā kļuva par feldmaršalu.

Trīsdesmitgadu karā pēc karaļa Gustava Ādolfa bija otrs augstākais komandieris Zviedrijas bruņotajos spēkos. Kopā ar karali izcīnīja uzvaru Breitenfeldas kaujā 1631. gadā. Pēc karaļa nāves kopā ar Juhanu Baneru komandēja zviedru karaspēku. 1634. gadā krita gūstā Nerdlingenes kaujā, un līdz 1642. gadam bija ieslodzījumā Berghauzenes pilī. Pēc atbrīvošanas kļuva par Zviedrijas kara resora viceprezidentu. No 1652. līdz 1653. gadam bija Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators. 1652. gadā viņš apstiprināja Rodenburga izstrādāto Rīgas priekšpilsētu nocietinājumu loka plānu ar ielu plānojumu šī loka iekšienē.

Gustava Horna pirmā sieva Kristīne bija Zviedrijas kanclera Aksela Ūksenšernas meita. Viņu meita - Rīgā dzimusī Agnēta Horna ir memuāru Agneta Horns leverne autore.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Latviešu konversācijas vārdnīca. VI. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 12 265. sleja.
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Jakobs Delagardijs
Vidzemes ģenerālgubernatora p.i.
1628-1629
Pēctecis:
Juhans Šite
Priekštecis:
Magnuss Gabriels Delagardijs
Vidzemes ģenerālgubernators
1652-1653
Pēctecis:
Magnuss Gabriels Delagardijs

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]