Šis raksts ir par seno romiešu dievu. Par citām jēdziena Jupiters nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Jupitera statuja, kas gatavota no marmora 1. gadsimta beigās.
Jupiters (latīņu: Iuppiter) romiešu mitoloģijā ir varenākais no dieviem, dievu valdnieks. Tāpat kā Zevs, kas ir analogs sengrieķu mitoloģijā, Jupiters ir debesu un pērkona dievs, kas pārvalda laikapstākļus. Viņam ir arī daudzas citas svarīgas funkcijas. Cilvēki ticēja, ka Jupiters nosaka cilvēku dzīves ritmu un pareģo nākotni, veidojot dažādas zīmes debesīs. Jupitera nozīmīgākais templis atradās Kapitolija kalnā, vienā no septiņiem Romas pakalniem.[1]Baltā krāsa bija Jupitera svētā krāsa.[1] Viņa priesteri valkāja baltas drānas, tika ziedoti dzīvnieki baltā krāsā, kā arī ratus vilka balti zirgi. Jupitera sieva ir Junona.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jupiters.
