Juris Zvirgzdiņš

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Juris Zvirgzdiņš (dzimis 1941. gada 13. februārī Rīgā) ir latviešu rakstnieks, pazīstams kā prozaiķis un bērnu grāmatu autors.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

J. Zvirgzdiņš uzaudzis Rīgā, beidzis Rīgas republikānisko neklātienes vidusskolu (1960). Studējis Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē (1962-1965, ar pārtraukumiem), strādājis par krāvēju, noliktavas pārzini, sargu un citus darbus. Literāras publikācijas no 1982. gada. No 1990. līdz 1995. gadam redaktors apgādā "Vaga", no 1995. līdz 1999. gadam - apgādā "Artava".[1]

Kopā ar Vladi Spāri un Lienīti Medni sarakstījis romānu "Odu laiks" (1. daļa periodikā 1989, grāmatā 1994; 2. daļa 2009). Žurnāla "Karogs" un R. Gerkena romānu konkursā apbalvots romāns "Fon Mērkatces kunga memuāri" (2003). Saņēmis Literatūras gada balvu bērnu literatūras nominācijā par grāmatām "Bebru atgriešanās" (2001) un "Tobiass dodas pasaulē" (2005), kā arī 2013. gada Jāņa Baltvilka balvu par grāmatām "Rīgas runča Maurīcija piedzīvojumi", "Kad muzejā iespīd Mēness jeb Tobiass un draugi sargā Rīgas vēsturi" un "Seši stāsti par ASV vēsturi". Saņēmis 2001. gada Pastariņa prēmiju, kā arī 2009. gada Pastariņa prēmiju par grāmatām "Mūsu Latvija", "Knorke jeb Tobiass un Fufū meklē Mocartu" un "Konteineru meitenīte Rudīte".[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu rakstniecība biogrāfijās (otrais izd.). LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts. 2003. 672.–673. lpp. ISBN 9984-698-48-3.
  2. Juris Zvirgzdiņš - Mākslinieki.lv