19. gadsimta otrajā pusē Bērzmuižas pagasta Bētiņu mājās piedzima trīs brāļi Jānis, Kārlis un Roberts Bētiņi, kas vēlāk kļuva par pazīstamiem šahistiem. Vecākais no viņiem bija Jānis.
Pabeidzis vietējo skolu un pēc tam ģimnāziju Rīgā, viņš studēja inženierzinātnes Rīgas Politehnikumā.[2]
Studiju gados viņš aizrāvās ar šaha kompozīciju un 1885. gadā tika publicēts viņa sastādīts trīsvilcis. J. Bētiņš piedalījās arī dažos šaha turnīros, bet praktiskā spēlē viņš nespēja sasniegt savu brāļu spēles stiprumu.
Vislielākos panākumus J. Bētiņš sasniedza kā šaha etīdists. Viņa etīdes pirmā publikācija notika 1890. gadā. Viņš savas etīdista karjeras sākumā sastādīja daudzas labas etīdes, kas bija par pamatu viņu uzskatīt par vienu no mākslinieciskās etīdes aizsācējiem.[1][3] Diemžēl vēlāk, ungāru problēmista Oto Blāti (1860-1939) iespaidā, viņš pievērsās superdaudzvilču sastādīšanai.[2] 1944. gada vasarā 88 gadu vecumā J. Bētiņš emigrēja uz Vāciju.
