Roberts Bētiņš

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Roberts Bētiņš
Roberts Bētiņš
Personīgā informācija
Dzimis 1875. gada 9. martā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Bērzmuižas pagasts, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Bērzes pagasts, Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1961. gada 11. septembrī (86 gadi)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Našua, Ņūhempšīra, ASV
Tautība latvietis
Vecāki Tēvs — Kārlis Bētiņš,
māte — Anna Bētiņa dzim. Zevalde
Brāļi Jānis Bētiņš, Kārlis Bētiņš, Teodors Bētiņš
Māsas Luīze Marija Stumberga

Roberts Bētiņš (dzimis 1875. gada 9. martā Bērzmuižas pagastā, miris 1961. gada 11. septembrī Našuā, Ņūhempšīras štats, ASV)[1] bija latviešu finansists un šahists.

Dzīves gaitas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Bērzmuižas pagasta "Bētiņos" daudzbērnu ģimenē. Šahu iemācījies spēlēt no saviem vecākajiem brāļiem. 1899. gadā uzvarot 1. Baltijas Šaha savienības kongresā, ieguvis Baltijas meistara titulu, zelta žetonu un 1. prēmiju. No tā laika lielos klātienes šaha turnīros vairs nav piedalījies, bet bijis sava brāļa Kārļa Bētiņa vadītās Rīgas Šaha biedrības korespondencšaha spēles komitejas dalībnieks un spēlējis Rīgas mačos ar Maskavu un Berlīni.[2]

Strādājis par Latvijas bankas galveno direktoru[3], pēc tam par Rīgas pilsētas Diskonto bankas direktoru.[4] 1932. gada 16. novembrī apbalvots ar 3. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.[5] Sasniedzis pensijas vecumu, 20. gs. 30. gadu vidū sācis nodarboties ar augļkopību Tukuma apriņķa Tumes pagasta "Dimzās".[6] 1944. gadā emigrējis uz Vāciju, pēc tam uz ASV, kur 1961. gadā miris.

Nozīmīgākās sacensības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apbalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ģedimins Salmiņš, "Liepājas šaha dzīves lappuses (1894-1944)", Liepāja, 2003, ISBN 9984-754-10-3. 20.-21. lpp.
  • "Der erste baltische Schachcongress, abgehalten in Riga vom 11. bis 18. April 1899" — "Baltische Schchblätter", Heft 7, Berlin, 1900, 379.-393. llp.
  • Шахматы: Энциклопедический словарь. Гл. ред. А.Е. Карпов, 1990, 37.lpp., 621 lpp. ISBN 5-85 270-005-3

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]