Kārlis Bētiņš

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kārlis Bētiņš
Kārlis Bētiņš
Personīgā informācija
Dzimis 1867. gada 27. oktobrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Bērzmuižas pagasts, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Bērzes pagasts, Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1943. gada 28. martā (75 gadi)
Valsts karogs: Ostlande Rīga, Ostlande, Vācija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Vecāki Kārlis Bētiņš
Brāļi Jānis Bētiņš, Roberts Bētiņš

Kārlis Bētiņš (dzimis 1867. gada 27. oktobrī Bērzmuižas pagastā, miris 1943. gada 28. martā Rīgā) bija latviešu šahists un problēmists.

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Bērzmuižas pagastā daudzbērnu ģimenē kā piektais bērns un ticis kristīts tēva vārdā par Kārli. Pamata izglītību ieguvis Bērzmuižas skolā,[1] pēc tam mācījies Rīgas apriņķa sešklasīgā tirdzniecības skolā un pēc tās beigšanas, uzsācis savas darba gaitas Rīgā. Šaha spēli iepazinis 14 gadu vecumā, viņš, tāpat kā vecākais brālis Jānis, savu šahista karjeru sācis ar šaha uzdevumu sastādīšanu, ko sākotnēji publicējis „Baltijas Vēstneša” sestdienas pielikumā, bet vēlāk arī ārzemju izdevumos „Deutsche Schachzeitung”, „Deutsche Wochenschach” un citos. [2] 1889. gadā viņa trīsvilcis ieguvis 3. godalgu laikraksta „Münchner Neueste Nachrichten” konkursā.[3] Kad uzdevums ticis publicēts Rīgā, pie viņa ieradies Rīgas Šaha biedrības pārstāvis un aicinājis kļūt par tās biedru.[4] Tur viņš iepazinies ar daudziem spēcīgiem Rīgas šahistiem, kas kļuvuši par viņa skolotājiem.

Deviņdesmito gadu sākumā viņš ieinteresējies par korespondencšahu, kas vēlāk kļuvis par viņa pasaules slavas stūrakmeni. Izspēlējis divu partiju maču ar Pīrsu Bolu (1893.—1894. gads) un 1894. gada oktobrī uzsācis maču ar Emanuelu Šifersu, decembrī K. Bētiņš pieteicies dalībai „Шахматный журнал” 4. turnīrā, kas bijis viņa pirmais korespondencšaha turnīrs. Uzsākot divu partiju maču ar Orlu, Rīgas Šaha biedrība (RŠB) izveidojusi spēles komiteju, kuras vadība tikusi uzticēta K. Bētiņam. Viņš komiteju vadījis arī turpmākos mačos pret citām pilsētām un bijis vienīgais visu slaveno maču dalībnieks. Gadsimtu mijā viņš ticis pie vairākām uzvarām klātienes sacensībās. Viņš uzvarējis Rīgas Šaha biedrības 10. gadu jubilejas turnīrā apsteidzot Bolu un Paulu Kerkoviusu, bet gadu vēlāk 2. Baltijas Šaha savienības Tērbatā dalīja 1. — 4. vietu ar Kārli Rozenkrancu (Liepāja), V. fon Štammu (Rīga) un V. Zonu (Pērnava), iegūstot Baltijas Šaha meistara nosaukumu. Paralēli ticis sasniegts arī spožs panākums korespondencšahā — viņš pārliecinoši uzvarējis žurnāla „Новое время” 5. turnīrā, kurā piedalījušies vēl deviņi Krievijas spēcīgākie šahisti, tostarp Mihails Čigorins. Laikā līdz Pirmajam pasaules karam K. Bētiņš, paralēli cīņām kopā ar RŠB spēles komiteju, spēlējis arī vairākus individuālos mačus, no kuriem jāmin uzvara divu partiju korespondencmačā pret Āronu Nimcoviču.[4][5]

20. gadsimta sākumā šaha teorētiķu vidū (piemēram, Zīgberta Tarraša) bija izveidojies uzskats, ka uz gājieniem 1. e4 e5 2. Zf3 atbildēt 2. ... Zc6 saistīts ar lielu risku, tādēļ tika meklētas citas iespējas. Tas pamudinājis K. Bētiņu pievērsties atklātnes 1. e4 e5 2. Zf3 f5 variantu analīzēm, kas vēlāk ieguvusi nosaukumu Latviešu gambīts. Gandrīz četrdesmit gadu gan analīzēs, gan partijās aizstāvējis šīs atklātnes svārstīgo reputāciju, viņš sava darba kopsavilkumu publicējis grāmatā „Šahs Latvijā līdz 1940. gadam”.[6] K. Bētiņa šaha aktivitātes neaprobežojās ar piedalīšanos klātienes un neklātiene turnīros, šaha kompozīciju sastādīšanu un atklātņu analīzēm, viņš kopā ar P. Kerkoviusu turpinājis arī izdot almanahuBaltische Schachblätter” nr. 9 — 12 un vairākās Rīgas avīzēs rediģējis to šaha nodaļas. Sākoties Pirmajam pasaules karam visas šaha aktivitātes apsīka.

Pēc kara, nodibinoties Latvijas valstij un šaha dzīve atjaunojoties, K. Bētiņš 1921. gada 14. janvārī iestājies 2. Rīgas Šaha biedrībā, bet pēc divām nedēļām biedrības kārtējā sēdē, ievērojot viņa nopelnus Latvijas šaha dzīvē, ticis vienbalsīgi ievēlēts par goda biedru.[7] 1923. gadā piedalījies biedrības meistarības turnīrā, bet pēc pirmā riņķa izstājies. 1924. gada aprīlī I Latvijas šaha kongresā virsturnīrā viņš bija trešais aiz Matisona un Apšenieka. Parīzes olimpisko spēļu šaha amatieru turnīra priekšsacīkšu grupā viņš palicis 4. vietā, bet gandarījuma turnīrā otrais, par puspunktu atpaliekot no uzvarētāja K. Hromadkas.[8] Tā bijusi viņa pēdējā līdzdalība klātienes sacensībās.

1928. gadā nodibinoties šaha biedrībai „Senioru klubs”, Bētiņš tas ietvaros izveidojis korespondencšaha spēles komiteju, kas turpināja jau pasaules slavu ieguvušās Rīgas starppilsētu maču tradīcijas, izspēlējot tematisku maču[P 1] ar četriem Stokholmas šaha klubiem un izcīnīja 4 : 1 uzvaru. 1938. gadā viņš tiek ievēlēts par šī biedrības priekšsēdētāju.

1932. gadā aprīlī viņš būdams Rīgas pilsētas būvju nodaļas sekretārs nosvinējis 40. gadu darba jubileju un devies pensijā.[9] Turpmākos gados viņš veltījis šaham. 1931.—1932. gadā bijis Latvijas Šaha savienības priekšsēdētājs, bet no 1931. gada līdz mūža beigām Latviešu Problēmistu biedrības vadītājs.

Valsts augstu novērtēja viņa darbu un nopelnus šaha frontē, 1933. gada novembrī apbalvojot ar 4. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.[10]

Nozīmīgākās klātienes sacensības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nozīmīgākās neklātienes (korespondencšaha) sacensības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1894.—1896. gads, 2. vieta „Шахматный журнал” 4. turnīrs — 9 punkti (no 12)
  • 1894.—1896. gads, „Шахматный журнал” 6. turnīrs — Turnīra rezultāti netika publicēti.
  • 1900.—1901. gads, 1. vieta „Новое время” 5. turnīrs — 16 punkti (no 18)
  • 1911.—1912. gads, mačs K. Bētiņš — Ā. Nimcovičs 1,5:0,5
  • 1921.—1923. gads, mačs K. Bētiņš — A. Iļjins-Ženevskis 1,5:0,5

Rīgas starppilsētu korespondencšaha mači[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1896.—1898. gads, Rīga — Orla 2:0
  • 1899.—1900. gads, Rīga — Maskava 1,5:0,5
  • 1904.—1904. gads, Rīga — Stokholma 1,5:0,5
  • 1906.—1906. gads, Rīga — Berlīne 2:0
  • 1909.—1911. gads, Rīga — Maskava 1,5:0,5
  • 1911.—1913. gads, Rīga — Berlīne 1,5:0,5
  • 1934.—1936. gads, Rīga — Stokholmas Šaha klubi 4:1

Ieguldījums šaha teorijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kārlis Bētiņš 20. gadsimta sākumā veica lielu darbu agresīvas atklātņu sistēmas, ko vēlāk nosauca par Latviešu gambītu, izstrādāšanā.

K. Bētiņa rediģētās šaha nodaļas laikrakstos un žurnālos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Laikraksts "Düna Zeitung" no 1897. gada nr. 152 (09.07) līdz 1909. gada nr. 294 (19.12).
  • Laikraksts "Rigasche Zeitung" no 1910. gada nr. 1 (02.01) līdz 1914. gada nr. 151 (05.07).
  • Žurnāls "Austrums" no 1928. gada nr. 1 līdz nr. 7.

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Visas partijas Rīgai bija melnajās figūras un tika spēlēts Latviešu gambīts.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Emīls Melngailis "Šahmeistara" Kārļa Bētiņa 70 gadi. - Jaunākās Ziņas № 244 (27.10.1937), 5. lpp.
  2. L. Mangalis. „Vecmeistara Kārļa Bētiņa 70 mūža gadi.” – Šaha māksla, 1937, Nr. 14, 218. lpp.
  3. "Baltische Schachblätter". Herausgegeben von F. Amelung. Heft 3. Berlin, 1891, (vācu val. — 150. lpp.)
  4. 4,0 4,1 Bētiņš, Kārlis, Šahs Latvijā līdz 1940. gadam / Kārlis Bētiņš, Arv[īds] Kalniņš un V. Petrovs. Rīga : Valters un Rapa, 1940. 118. lpp.
  5. Salmiņš, Ģedimins, Korespondencšahs Latvijā, 1877-1944 / Ģ. Salmiņš ; [Marutas Božes vāka noformējums]. Liepāja : LiePA, 2005. 110.—120. lpp. :ISBN 9984754367
  6. Bētiņš, Kārlis, Šahs Latvijā līdz 1940. gadam / Kārlis Bētiņš, Arv[īds] Kalniņš un V. Petrovs. Rīga : Valters un Rapa, 1940. 119.—143.lpp.
  7. Bētiņš, Kārlis, Šahs Latvijā līdz 1940. gadam / Kārlis Bētiņš, Arv[īds] Kalniņš un V. Petrovs. Rīga : Valters un Rapa, 1940. 15. lpp.
  8. A. Frīde, A. Auziņš "Latvija pasaules šaha olimpiādēs" - Latvijas sporta muzejs, 1993, 14.—15.lpp.
  9. Rigasche Rundschau № 70 (31.03.1932), 6. lpp.
  10. Valdības Vēstnesis № 260 (17.11.1933) , 6. lpp. 1444. ieraksts apbalvojamo sarakstā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]