Melnupju Marija
| ||||||||||||||||||
Melnupju Marija, īstajā vārdā Luīze Marija Stumberga (dzimusi Bētiņa 1870. gada 1. janvārī Bērzmuižas pagastā, mirusi 1927. gada 15. septembrī Rīgā), bija latviešu dzejniece.[1]
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Luīze Marija Bētiņa dzimusi Bērzmuižas pagasta "Bētiņos" daudzbērnu ģimenē. Mācījusies Bērzmuižas pagastskolā un Jelgavas Meiteņu ģimnāzijā. Apprecējusies ar žurnālistu un juristu Jēkabu Stumbergu un dzīvojusi Rīgā. Ap 1907. gadu sākusi sacerēt liriskus un satīriskus dzejoļus, kurus publicējusi avīzes "Latvija" literārā pielikumā, "Dzimtenes Vēstnesī" un citās avīzēs. Lirisko dzeju parakstījusi ar pseidonīmu Melnupju Marija, bet satīrisko un humoristisko — Nama māte.[2] 1911. gada 14. jūlijā avīzē "Dzimtenes Vēstnesis" publicējusi piemiņas dzejoli pirms četrām dienām mirušajam brālēnam mūziķim Ādolfam Bētiņam.[3] 1912. gadā iznācis viņas pirmais dzejoļu krājums. Dažiem viņas dzejoļiem ir komponēta mūzika. Piemēram, kora dziesma "Pļavā", mūzikas autors Kārlis Zigmunds.[4] Mūža nogalē slimojusi un pievērsusies reliģiskai dzejai,[5] kuru publicējusi avīzēs "Svētdienas rīts" un "Kristīgais vēstnesis". Mirusi 1927. gada 15. septembrī Rīgā, apglabāta Mellupu kapsētā. Pēc viņās nāves brālis Jānis Bētiņš publicējis 1912. gadā izdotām dzejoļu krājumam turpinājumu "Pēc nāves atrastie rokraksti ...".[2]
Dzeja
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Melnupju Marija. Melnupju Marijas-Nama mātes liriskā un satīriskā dzeja. Rīga, 1912 66 lpp. ; 19 cm.
- Melnupju Marija. Pēc nāves atrasti rokraksti : Luīze Stumbergs, dzim. Bētiņš ; pseud.: Melnupju Marija, Nama māte. Rīga : Jānis Bētiņš, 1928 [67.]-82. lpp. ; 20 cm.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Es viņu pazīstu: latviešu biogrāfiskā vārdnīca / red. Ž.Unāms. — 2. izd. Rīga : Multineo. 2006. 337. lpp. ISBN 9984985598.
- ↑ 2,0 2,1 Latviešu konversācijas vārdnīca. 21. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 40 976. sleja.
- ↑ «Ādolfam Bētiņam †». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 6. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 17. novembrī.
- ↑ «Dziesma "Pļavā"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 6. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 17. novembrī.
- ↑ Latvju enciklopēdija / red. Arveds Švābe. — Stokholma : Trīs zvaigznes. , 1950-1951. — 1664,[1] lpp. 2. sēj. Kangari-Pieguļa.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- «Novadniecei Melnupju Marijai 145». Parkulturu.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-04. Skatīts: 2015-11-14. Arhivēts 2016-03-04 Wayback Machine vietnē.
- «Par novadu. Traģisks un mīlestības piepildīts mūžs». Parkulturu.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-04. Skatīts: 2015-11-14. Arhivēts 2016-03-04 Wayback Machine vietnē.