Jānis Lācis (virsnieks)
| ||||||||||||
|
Jānis Lācis (1897—1937) bija latviešu strēlnieks, vēlāk Sarkanās armijas virsnieks. Latviešu sarkano strēlnieku divīzijas komandieris (1920. gada 4. — 15. jūlijā).
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1897. gada 20. februārī Jaunpiebalgas pagastā zemnieka Jāņa Lāča ģimenē.
Pirmā pasaules kara laikā Lācis 1916. gadā tika iesaukts 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulkā, kur uzdienējās līdz apakšvirsnieka pakāpei. Pēc Februāra revolūcijas pieslējās Latvijas sociāldemokrātijai, kļuva par 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulka komisāru. 1918. gada martā komandēja Maskavas Kremļa apsardzes vienību. No 1918. gada 10. maija līdz 29. jūlijam bija 4. latviešu strēlnieku pulka komandiera palīgs, pēc tam Sarkanās armijas 15. (Inzas) strēlnieku divīzijas komandieris. Piedalījās Krievijas pilsoņu kara cīņās Austrumu, Dienvidu un Dienvidrietumu frontēs. No 1920. gada 4. līdz 15. jūlijam Lācis īslaicīgi pildīja Latviešu sarkano strēlnieku divīzijas komandiera pienākumus.
Pēc pilsoņu kara beigām Lācis bija Harkovas divīzijas (1921—1922) un 4. strēlnieku divīzijas (1923) komandieris. Mācījās Sarkanās armijas Komandējošā sastāva augstākajos kursos (1924). Bija Kijivas apvienotās kara skolas priekšnieks un kara komisārs (1923—1927), Ļeningradas kara apgabala (1926-1932) un 16. strēlnieku korpusa (1930—1932) komandieris. No 1932. gada Sarkanās armijas dzelzceļa karaspēka īpašā korpusa komandieris Sibīrija un Tālajos austrumos, no 1935. gada Viskrievijas Centrālās izpildkomitejas (VCIK) loceklis.[1]
Lielā terora laikā pēkšņi miris 1937. gada 10. martā Habarovskā, apglabāts Maskavas Novodevičes (Новодевичье) kapsētā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 51. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 680. lpp.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Biogrāfija portālā «Хронос» (krieviski)
|