Jēzus islāmā

Daļa no kategorijas:; ; Islāms;
	Ticības uzskati (akīda)
	Dievs · Islāma monoteisms; Eņģeļi · Dieva Grāmatas; Nākamā dzīve · Kadars; Muhameds · Pārējie pravieši
	Prakse
	Ticības apliecinājums · Lūgšana ; Gavēnis · Labdarība · Svētceļojums
	Svētie raksti un likumi
	Korāns · Sunna · Hadīts; Fikhs · Šariats
	Vēsture un vadītāji
	Vēstures hronoloģija · Sahaba ; Sunnīti · Šiīti; Kalamisti · Sūfiji; Rašidūni · Šiītu imāmi
	Kultūra un sabiedrība
	Pētniecība · Dzīvnieki · Māksla; Kalendārs · Bērni; Demogrāfija · Svētki; Mošejas · Filozofija; Zinātne · Sievietes; Politika · Sludināšana
	Islāms un citas reliģijas
	Kristietība · Jūdaisms; Hinduisms · Sikhisms · Džainisms
	Skatīt arī
	Kritika · Islāmafobija; Islāma terminu rādītājs
	s; d; l;

Jēzus (arābu: عيسى [i:sa:]) islāmā tiek uzskatīts par vienu no bijušajiem Dieva praviešiem, kas dzīvojis no 8.—2. g. p.m.ē. līdz 29.—36. g. Pravieša jēdziens islāmā ir daudz plašāks nekā jūdaismā vai kristietībā, jo musulmaņi tos iedala ziņnešos (rasul) un praviešos (nabi).^[1] Korānā Jēzum tiek dots arī īpašs tituls „mesija” (mesih), kas sūtīts Izraēla bērnu vadīšanai. Korāns arī ietver aprakstus par Jēzus piedzimšanu Marijai (Merjama), kā arī par paveiktajiem brīnumdarbiem ar Dieva atļauju. Pēc nāves Jēzus ticis pacelts pie Dieva un gaidāma Jēzus atkārtota ierašanās uz zemes. Korānā tiek noliegts apgalvojums par to, ka Jēzus būtu sists krustā un, kad viņš pirms Pastarās dienas atgriezīsies, tad sakaus visus savus noliedzējus un islāma pretiniekus.

Etimoloģija

Vārds Jēzus ir pārnests no latīņu vārda Iēsus, kas ticis ņemts no grieķu vārda Ἰησοῦς [ie:sou:s]. Vēsturiskajos bībeles tekstos aramiešu valodā Jēzus tiek saukts par ישוע [je:ʃua].

Tādēļ vēsturniekus un valodniekus pārsteidz Korānā minētais vārds Isa un tādēļ pastāv vairāki pieņēmumi par iespējamo šī vārda izcelsmi

Jēzus dzīve

Dzimšana

Islāmā uzskata, ka Jēzus piedzimis nevainīgai jaunavai Marijai (Merjamai) un šis fakts tiek atkārtots vairākās Korāna ajās. Korānā tiek stāstīts, ka Marija patvērusies kādā templī, kur viņu apmeklējis „Dieva gars” erceņģelis Gabriels (Džebrails). Gabriels viņai pavēstījis Jēzus sūtību un paskaidroja, ka Dievs arī pēc Jēzus dzimšanas saglabās viņas nevainību. Eņģelis viņu iedrošināja, paskaidrodams, ka tas nav nekas īpaši grūts Dievam, jo Viņš vēlas, lai tā būtu cilvēkiem zīme (aja) un Viņa žēlsirdības apliecinājums (rahma). Korānā šis process tiek salīdzināts ar Ādama radīšanu.

Hadītā par Jēzus dzimšanu rakstīts, ka, piedzimstot jebkuram bērnam, viņam no abām pusēm pieskaras ar diviem pirkstiem Sātans. Jēzum Sātans neesot pieskāries, jo, kad to darījis, viņš esot aizskāris tikai placentu, kas ir bijusi ap Jēzus miesu.

Misija

Islāmā uzskata, ka Jēzum tika dota tiešā atklāsme — Indžils un iepriekšējās atklāsmes — Tevrata (Tora) patiesības apliecinājums. Tomēr, Korānā teikts, ka abi šie raksti laika gaitā tikuši sagrozīti, pārprasti un nepareizi pārtulkoti un, ka šos grozījumus var redzēt, salīdzinot jaunos eksemplārus ar vissenākajiem eksemplāriem. Musulmaņi uzskata, ka Jaunā Derība vairs neatspoguļo patieso Dieva atklāsmi, kuru Korāns sauc par gaismu, ceļvedi un dievišķu rakstu.

Korānā tiek attēloti vairāki Jēzus paveiktie brīnumi, kas apstiprina viņa pravietību. Ievērojamākie brīnumi: runāšana pavisam mazā zīdaiņa vecumā, dzīvības iedvešana māla putna figūrās, lepras izārstēšana un akluma atņemšana.

Nāve

Korānā vairākās ajās (3:55, 4:157, 5:117 un 19:33) ietverti skaidrojumi par Jēzus nāvi. Saskaņā ar 4. sūras 157. aju, ebreji centušies Jēzu nogalināt, bet viņiem tikai likās, ka viņi sit krustā un nogalina īsto Jēzu.

Islāmā pastāv viedokļu atšķirība par to, vai Jēzus tika pacelts pie Dieva pirms vai pēc savas nāves. Lielākā daļa musulmaņu uzskata, ka Jēzus bija dzīvs, kad notika augšāmcelšanās.

Pr to, kā Jēzus izglābās no sišanas krustā, Korānā nav daudz ziņu un tādēļ arī par šo jautājumu ir atšķirīgi viedokļi. Viens no viedokļiem ir tāds, ka Dievs aizstāja patieso Jēzu ar viņam līdzīgu dubultnieku, bet cits viedoklis ir tāds, ka Dievs pārvērtis Jūdu vai Simonu Jēzus izskatā un romieši situši krustā kādu no viņiem.

Jēzus krustā sišanas noliegšana pilnībā saskan ar Korāna loģiku un Jēzus stāsts Korānā ir pielīdzināts citu islāma praviešu (Jobs, Mozus, Jāzeps u.c.) stāstiem, kas apliecina islāma uzvaru pār tumšajiem spēkiem. Ja islāmā tiktu atzīta Jēzus vajāšana, tad musulmaņiem būtu jāatzīst arī viņa vajātāju uzvara, kas būtu pretrunā ar islāma pamata uzskatu, ka Dievs vienmēr aizsargā ticīgos.

Skatīt arī

Atsauces

↑ Atšķirībā no praviešiem, ziņnešiem tika dota ziņa vai raksti kādas grāmatas formā. Visi ziņneši ir arī pravieši, bet ne otrādi. Džons Esposito (2002), 12. lpp.

Saites

Jēzus: Kopsavilkums par uzskatiem, kas sakrīt un nesakrīt islāmā un kristietībā Dr. Alans Godlass, Džordžijas Universitāte (ASV).
Jēzus, Marijas dēls - Allaha Ziņnesis Arhivēts 2017. gada 13. februārī, Wayback Machine vietnē.
Isa (Jēzus) islāma tradīcijās
Vai Jēzus mira pie krusta?, BBC filma.
Isa nozīme islāmā
Merjamas sūra (Merjamas nodaļa)
Allaha pravietis Isa

Korānā minētie pravieši
Ādam	Idris	Nuh	Hud	Saleh	Ibrahim	Lut	Ismail	Ishak	Jakub	Jusuf	Eijūb
آدم	ادريس	نوح	هود	صالح	إبراهيم	لوط	اسماعيل	اسحاق	يعقوب	يوسف	أيوب
Ādams	Ēnohs	Noa	Huds	Salehs	Abrahāms	Luts	Išmaēls	Īzāks	Jēkabs	Jāzeps	Ījabs

Shoaib	Mūsa	Hārun	Dhul-Kifl	Dāvud	Sulajman	Iljas	Al-Jasa	Jūnus	Zekerijja	Jahja	Isa	Muhammed
شعيب	موسى	هارون	ذو الكفل	داود	سليمان	إلياس	اليسع	يونس	زكريا	يحيى	عيسى	محمد
Jetrus	Mozus	Ārons	Dhul-Kifl	Dāvids	Zālamans	Elija	Eliša	Jons	Zaharija	Jānis Kristītājs	Jēzus	Muhameds	s d l

[1] Atšķirībā no praviešiem, ziņnešiem tika dota ziņa vai raksti kādas grāmatas formā. Visi ziņneši ir arī pravieši, bet ne otrādi. Džons Esposito (2002), 12. lpp.

[1]