Kārlis Anušēvics

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kārlis Anušēvics
Dzimis 1930. gada 14. oktobrī
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Miris 2013. gada 10. janvārī (82 gadu vecumā)
Nodarbošanās Aktieris
Darbības gadi 1945—2012

Kārlis Anušēvics (dzimis 1930. gada 14. oktobrī Rīgā,[1] miris 2013. gada 10. janvārī)[2] bija latviešu aktieris.

Laikā no 1946. līdz 1949. gadam mācījies Jaunatnes teātra studijā.[1] Strādājis Jaunatnes teātrī un Jaunajā Rīgas teātrī. Jaunatnes teātrī darbojās no 1946. gada līdz tā likvidācijai 1991. gadā.[1] Lomas: Andris (A. Upīša "Laimes lācis", 1948), Krumbīgels (Ē. Kestnera "Emīls un Berlīnes zēni", 1957), Pēteris (Z. Ērgles "Mūsu sētas bērni", 1960), Laucinieks pilsētā, Strēlnieks u.c. lomas (A. Čaka "Spēlē, Spēlmani!", 1972), Saimnieks (J. Ekholma "Larsoni un Karlsoni", 1988).

1993. gadā sāka darbu Jaunajā Rīgas teātrī, piedaloties kā aktieris un rekvizitors, kā arī izrāžu vadītājs. Atveidojis galvenokārt epizodiskas lomas: Šamrajevs (A. Čehova "Kaija", 1996), Silmaču saimnieka rēgs (R. Blaumaņa "Skroderdienas SilmaČos", 1998), Dželabijs (T. Stoparda "Arkādija", 1998), Cincinata sievastēvs (V. Nabokova "Aicinājums uz nāvessodu", 2000), Valsts padomnieks (Aspazijas "Sidraba šķidrauts", 2005). JTR telpās ar Anuševica iniciatīvu saglabāts Eduarda Smiļģa memoriālais kabinets.

Anušēvics atveidojis lomas vairākās filmās, tai skaitā, "Nauris" (1957), "Dāvana vientuļai sievietei" (1973), "Zītaru dzimta" (1989).

1950. gadā kļuvis par Latvijas Teātra darbinieku savienības biedru.[1] 1995. gadā ieguvis Ēvalda Valtera balvu un 1996. gadā — Spīdolas prēmiju.[2][1] Apbedīts Rīgā, Meža kapos.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. 244. lpp. ISBN 9984-9482-1-8.
  2. 2,0 2,1 «Mūžībā aizgājis JRT aktieris Kārlis Anušēvics». Delfi.lv. 2013. gada 11. janvārī. Skatīts: 2013. gada 11. janvārī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]