Eduards Smiļģis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Eduards Smiļģis
Eduards Smiļģis
Personīgā informācija
Dzimis 1886. gada 23. novembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Rīga, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1966. gada 19. aprīlī (79 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Nodarbošanās Režisors

Eduards Smiļģis (dzimis 1886. gada 23. novembrī, miris 1966. gada 19. aprīlī) bija latviešu teātra režisors un aktieris. Dibinājis Dailes teātri.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Smiļģis dzimis 1886. gadā Rīgā ierēdņa ģimenē.[1] 1906. gadā beidzis mācības Rīgas Vācu amatnieku biedrības skolā.[2] Pēc izglītības bijis inženieris.

1906. gadā sācis piedalīties Apollo teātra un Rīgas Latviešu teātra izrādēs. 1912. gadā sāka strādāt Jaunajā Rīgas teātrī, no 1915. līdz 1916. gadam tēlojis Jaunajā Pēterpils Latviešu teātrī. 1920. gadā uzņēmies filmā "Psihe". Tēlojis varoņlomas. Tēliem raksturīgs dziļš pārdzīvojums, temperaments.[2]

1920. gadā dibinājis Dailes teātri, līdz 1964. gadam bijis tā mākslinieciskais vadītājs un režisors, līdz 1941. gadam arī pats tēlojis izrādēs (vairākas savu iestudējumu titullomas). Inscinējumus raksturo monumentalitāte, filozofisks vispārinājums, heroiski romantisks virziens.[2]

1950. gadā sarakstījis grāmatu par Bertu Rūmnieci, publicējis rakstus par teātra mākslu. 1945. gadā kļuva par Latvijas Teātra biedrības biedru. No 1949. līdz 1951. gadam un no 1953. līdz 1962. gadam vadījis to.[2]

1926. gadā saņēmis ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, 1937. gadā — trešās šķiras. 1948. gadā saņēmis PSRS Tautas skatuves mākslinieka goda nosaukumu. 1967. gadā Imants Krenbergs uzņēma dokumentālo filmu "Eduards Smiļģis".[2]

Miris 1966. gadā 79 gadu vecumā. Apbedīts Raiņa kapos. 1976. gadā viņa mājā iekārtots Teātra muzejs. 1986. gadā nodibināta Smiļģa balva varoņlomu tēlotājiem un režisoriem.[2] Viņa dzimšanas dienā notiek "Spēlmaņu nakts" balvas pasniegšanas ceremonija.

Savas radošās darbības laikā E. Smiļģis bija pazīstamākais latviešu režisors, un viņa iestudējumi tika izrādīti ne vien Latvijā, bet arī daudzviet Eiropā, vēlāk arī PSRS.[nepieciešama atsauce]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Eduards Smiļģis. Letonika.lv. Atjaunināts: 2015. gada 17. jūnijā.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga: Valērija Belokoņa izdevniecība. 2009. 254.—255. lpp. ISBN 978-9984-8068-0-3.