Kārlis Emanuēls Pēgavs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Kārlis Emanuēls Pegaus[1] jeb Pēgavs (vācu: Karl (Carl) Emanuel Pegau; 1751-1816)[2] bija Krimuldas baznīcas mācītājs, kā arī kalpoja kā luterāņu mācītājs vairākās Vidzemes draudzēs, vēlāk bija prāvests un virskonsistorijas loceklis[3].

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1751. gada 12. martā Rankā (vācu: Ramkau). No 1768. gada līdz 1772. gadam studēja teoloģiju Kēnigsbergas Alberta universitātē (Collegium Albertinum), arī pie Imanuela Kanta[4]. Pēc atgriešanās dzimtenē kalpoja Madlienas baznīcā ("Maddaleenes", vācu - Sißegall) no 1777. gada līdz 1786. gadam, Krimuldas baznīcā no 1786. gada līdz 1816. gadam[5]. 1814. gadā kļuva par Vidzemes luterāņu virskonsistorijas asesoru. Bija precējies ar Vidzemes superintendenta Kristiāna Dāvida Lenca meitu Annu Eleonoru Lencu, dzejnieka Jēkaba Mihaēla Reinholda Lenca jaunāko māsu[6]; šajā laulībā dzima mācītājs Kārlis Eduards Pēgavs, kurš no 1810. gada kalpoja netālu no tēva Siguldas baznīcā ar Sv.Ignācija kapellu jeb Incienes baznīcu (vācu - Capelle St.Ignatii, saukta Hinzen-Capelle)[7].

Miris 1816. gada 23. jūnijā.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēgavs sarakstījis sava laikabiedra humānista, latviešu un igauņu interešu aizstāvja, izcilā Baltijas kartogrāfa, Bīriņu dzimtskunga grāfa Ludviga Augusta Mellīna biogrāfiju[8].

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Pēterupes evaņģēliski luteriskā draudze
  2. Recke, Johann Friedrich von. Napiersky, Karl Eduard. Allgemeines Schriftsteller- un Gelehrten- Lexikon der Provinzen Livland, Esthland un Kurland. Band 3. L-R. Mitau: bey Johann Friedrich Steffenhagen un Sohn, 1831. S. 398.
  3. Jansons Al. "Pirmā daiļliterātūras grāmata latviešu jaunatnei.", Izglītības Mēnešraksts, 1944. gada 1. februāris.
  4. Kant, Immanuel. Kant's Briefwechsel. Band IV. Anmerkungen und Register. Berlin/Leipzig: Walter de Gruyter & Co, 1922. S.575.
  5. Napiersky, Karl E. Beiträge zur Geschichte der Kirchen und Prediger in Livland. Erstes Heft. Riga: Druck un Verlag von W.F.Häcker, 1843. S.39,43.
  6. "Zur Biographie ess Dichters Jacob Lenz". Baltische Monatsschrift, 1899. gada 1. janvārī, S.281.
  7. Napiersky, Karl E. Beiträge zur Geschichte der Kirchen und Prediger in Livland. Erstes Heft. Riga: Druck un Verlag von W.F.Häcker, 1843. S.36-38.
  8. „Biographie von Ludwig August Graf Mellin“, entworfen von Carl Emanuel Pegau, Prediger zu Kremon und Peterskapelle, Manuskript der Rigaschen Stadtbibllothek.//Tobien, Alexander. Die Agrargesetzgebung Livlands im 19. Jahrhundert. Band 1. Puttkammer & Mühlbrecht, 1899. S.265