Bīriņu muiža

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Bīriņu muiža
Bīriņu muiža
Bīriņu pils 2007. gadā
Iepriekšējie nosaukumi Herrenhaus Koltzen
Vispārīga informācija
Arhitektūras stils Neogotika
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Bīriņi, Vidrižu pagasts, Limbažu novads, Latvija
Būvniecības sākums 1857
Pabeigta 1860
Īpašnieks Privātīpašums
Celtniecība
Arhitekts Frīdrihs Vilhelms Hess
Oficiālais nosaukums: Muižnieka dzīvojamā ēka
Aizsardzības numurs 6456
Vērtības grupa Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arhitektūra
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 18. decembris

Bīriņu muižas kungu māja (vācu: Herrenhaus Koltzen) jeb Bīriņu pils atrodas Limbažu novada Vidrižu pagasta Bīriņos. Muiža no 1813. gada līdz Latvijas agrārajai reformai 1920. gadā piederēja Pistolkorsu dzimtai.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kā pirmais līvu Kubeseles pilsnovada Kolcenes muižas (līvu: Koldsell, vācu: Koltzen) īpašnieks 1574. gadā zināms Turaidas pils pārvaldnieks un rakstvedis Jānis Bīrings (Johannes Bürinck vai Büring). Viņš šo muižu ieguva par varonību Livonijas kara laikā, atbrīvojot Straupes, Turaidas un Cēsu pilis no Ivana IV karaspēka un no viņa uzvārda cēlās vietas nosaukums Bīriņi (Büringshof). Bīriņa muižai piederēja Eikaži un vēl seši zemnieku ciemi. Zviedru Vidzemes laikā par muižas īpašnieku kļuva Johans Hinderzons Reiters (1639), Rīgas birģermeistars Johans Flīgelns, Samsonu dzimta (no 1662). Pēc Vidzemes pievienošanas Krievijas impērijai par muižas īpašnieku kļuva Kārlis Frīdrihs Mengdens (1725—1782), vēlāk viņa znots tiesnesis Ludvigs Augusts Mellīns, kas 1796.-1831. gadā bija Vidzemes guberņas virskonsistorijas direktors. 1793.-1795.gadā tika pārbūvēta Bīriņu muižas kungu māja.

1813. gadā muižu ieguva Mellīna znots Aleksejs fon Pistolkorss, bet viņa dēls Augusts fon Pistolkorss 1857.-1860. gadā veica jaunas muižas kungu mājas celtniecību pēc Rīgas arhitekta Frīdriha Vilhelma Hesa (1822—1877) projekta. 1870. gadā ierīkoja ceļu līdz Saulkrastiem (Neibādei), kur sāka veidot jaunu kūrortu. 20. gadsimta sākumā pēc arhitekta R.H.Cirkvica projekta ēkas fasāde tika vienkāršota.[1]

Pēc 1920. gada agrārās reformas muiža tika nacionalizēta un piešķirta Rīgas grāmatrūpniecības slimokasei, kas 1926. gadā tajā ierīkoja atpūtas namu "Grāmatnieki". Pēc Otrā pasaules kara līdz 1995. gadam pilī darbojās ārstniecības iestādes. Pēc 1995. gada bijušās muižas ēkas tika privatizētas un pilī ierīkota viesnīca un konferenču telpas.

No 2009. gada pilī filmēti ārskati latviešu televīzijas seriālam "UgunsGrēks"[2][3].

Muižas ansamblis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bīriņu muižas kungu māja ir būvēta neogotiskā stilā kā divstāvu ēka, tās centrālajā daļā ir trīsstāvu rizalīts. Visus četrus ēkas stūrus rotā tornīši, dienvidrietumu pusē atrodas lielais tornis. Bīriņu muižas kapličā atrodas bijušā īpašnieka L. A. Mellīna piemineklis.

Seni attēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bīriņu muižas kungu mājas svētku zāle (20. gadsimta sākums).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koordinātas: 57°14′38″N 24°39′35″E / 57.24389°N 24.65972°E / 57.24389; 24.65972