Dzimis varkaļa Jākoba un Marijas Lencu ģimenē Keslīnē (mūsdienās Košalina). No 1737. līdz 1740. gadam studēja teoloģiju Hallē. 1740. gadā ieradās Livonijā (Vidzemē). Strādāja par aumeistaru (mājskolotāju) Taurenē. No 1742. līdz 1749. gadam — mācītājs Dzērbenē un Drustos, no 1749. līdz 1758. gadam — Cesvainē. 1744. gadā apprecās ar mācītāja Mihaela Neoknapa meitu Doroteju. No 1759. līdz 1779. gadam bija Tērbatas Johana baznīcas vācu draudzes virsmācītājs un skolu uzraugs. 1778. gadā pēc sievas nāves apprecas ar Kristīni Margareti Eihleri. No 1779. gadam — Vidzemes superintendents. 1783. gadā sākās publiski strīdi ar Augustu Vilhelmu Hūpeli, kurš kritizēja superintendenta darbus aizrobežu literatūrā, kas pārauga tiesas prāvā augstākās konsistorijas līmenī.
Latviski sarakstīja "Spreddiku-Grahmata" (1764—67). Pārstrādāja pie Vidzemes dziesmu grāmatas pievienoto "Latvisku Dieva lūgšanu grāmatu" (1784).
