Ranka

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par apdzīvotu vietu. Par upi skatīt rakstu Ranka (upe).
Ranka
Lielciems
Rankas muižas pils drupas
Rankas muižas pils drupas
Ranka (Latvija)
Ranka
Ranka
Koordinātas: 57°12′42″N 26°11′11″E / 57.21167°N 26.18639°E / 57.21167; 26.18639Koordinātas: 57°12′42″N 26°11′11″E / 57.21167°N 26.18639°E / 57.21167; 26.18639
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Gulbenes novads
Pagasts Rankas pagasts
Pirmoreiz minēta 1528
Augstums 165 m
Iedzīvotāji (2007)[1]
 • kopā 755
Pasta nodaļa LV-4416 Ranka

Ranka ir apdzīvota vieta Gulbenes novada Rankas pagastā, pagasta centrs. izvietojusies Gaujas pietekas Lazdupes krastos pie autoceļa P33 38 km no novada centra Gulbenes un 145 km no Rīgas.

Vēstures avotos Ranka pirmoreiz minēta 1528. gadā, kad Rīgas virsbīskaps izlēņoja Rankas muižu (Ramkau) savam padomniekam fon Rozenam.[2] Apdzīvotā vieta izveidojusies ap bijušās muižas centru. 1933. gadā Rankai piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu.

Rankā ir pagasta administrācija, pamatskola, arodvidusskola, bērnudārzs, kultūras nams, bibliotēka, pasts, doktorāts. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Rankas muiža ar parku. 1897. Rautenfelds uzsāka papes ražošanu nopirkot vecas dzirnavas un tās pārbūvējot. 1930.Fabrika nokļūst J.Mīlmaņa īpašumā. 1957. turpina darboties ar nosaukumu Rankas kartona fabrika līdz 2002.[3][4]. Rankas stacija ierīkota līdz ar dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Sita būvi, līnija atklāta 1916. gadā[5]. Agrākais stacijas nosaukums kādā 1916. gada vilcienu sarakstā ir Pawarim. 1918. gada sarakstā to dēvē par Ramkavu, bet 1919. gadā tās oficiālais nosaukums ir Ramka. Kopš 1930. gada staciju sauc Ranka. Dzelzceļa satiksme līnijas Ieriķu-Gulbenes iecirknī slēgta 1999. gadā.

Rankas mājturības skola[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts mājturības skola Rankā (ap 1928).

Bijušajā Rankas muižas kungu mājā pēc agrārās reformas 1923. gadā izveidoja Valsts Rankas divgadīgo mājturības skolu Latvijas Mazsaimniecību veicināšanas biedrības un Rankas lauksaimniecības biedrības pakļautībā. Otrā pasaules kara laikā skolā ierīkoja vācu armijas lazareti.

Mācības atsākās 1944. gada rudenī. Sākotnēji tā bija lauksaimniecības skola, tad meža skola. 1962. gadā to pārdēveja par 29. arodskolu, 1963. gadā par 29. pilsētas profesionāli tehniskā skolu, 1975. gadā par 13. lauku profesionāli tehnisko vidusskolu. Divos ugunsgrēkos 1986. un 1990. gadā skolas ēka tika pilnīgi nopostīta, tagad saglabajušās tikai drupas.[6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]