Kārlis Gustavs fon Zīverss

Kārlis Gustavs fon Zīverss ģenerāļa uniformā

Kārlis Gustavs fon Zīverss (Carl Gustav Graf von Sievers, 1772-1856) bija Cēsu pilsmuižas īpašnieks, Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnants. Napoleona karu laikā Kēnigsbergas kara komandants un krievu okupētās Austrumprūsijas gubernators (1813-1815).

Dzīvesgājums

Dzimis 1772. gada 8. novembrī Vecates muižā Kārļa Eberharda fon Zīversa (1745–1821) un Martas Juliānas, dzimušas fon Mengdenas (1748-1837) ģimenē. Mācījās Krievijas impērijas II artilērijas kadetu korpusā (1785-1789), no 1792. gada dienēja Rostovas karabinieru pulkā, piedalījās poļu-krievu karā un Koscjuško sacelšanās apspiešanā. 1799. gada viņu paaugstināja par pulkvedi. No 1800. gada dienēja kavalērijā, no 1802. gada bija Starodubskas dragūnu pulka komandieris, no 1803. gada ģenerālmajors un dragūnu pulka komandieris. Dienvidkrievijā viņš apprecējās ar Helēnu Duņinu, 1806. gadā piedalījās krievu-turku karā un karos pret Napoleonu (1806-1809). Piedalījās Krakovas ieņemšanā un gandrīz visās Krievijas militārajās akcijās Prūsijā un Austrijā.

1812. gada kara laikā bija IV kavalērijas rezerves korpusa komandieris, piedalījās kaujās pret uzbrūkošo Napoleona armiju pie Nemunas, Mogiļevas, Saltanovkas, Smoļenskas un Borodinas. Krievu armijai atkāpjoties uz Maskavu, komandēja arjergarda kavalēriju sadursmēs pie Možaiskas, Tatarkas, Krasnajas Pahras un Čirikovas. Krievijas impērijas armijas pretuzbrukuma laikā 1813. gadā vadīja Pilavas cietokšņa ieņemšanu Austrumprūsijā, paaugstināts par ģenerālleitnantu un 2. dragūnu divīzijas komandieri. Kēnigsbergas kara komandants (1813-1815). Pēc kara ģenerālis fon Zīverss apmetās pie sievasmātes Vodolagi. 1821. gadā pēc tēva nāves Kārlis Gustavs fon Zīverss saņēma mantojumā Cēsu pils muižu, 1823. gadā viņš iegādājās Dukuru muižu. Ap 1825. gadu viņš sāka veidot Cēsu pils parku.

1837. gadā viņš kļuva par īsteno slepenpadomnieku.

Miris 1856. gada 18. martā Maskavā.

Literatūra

• Jānis Baltiņš. Gutshöfe der Grafen Sievers: Kultureller und wissenschaftlicher Mittelpunkt in Livland. Lüneburg, 1997