Pāriet uz saturu

Mogiļeva

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par pilsētu Baltkrievijā. Par pilsētu Ukrainā skatīt rakstu Mohiļiva-Podiļska.
Mahiļova
pilsēta
Магілёў
Могилёв
Karogs: Mahiļova
Karogs
Ģerbonis: Mahiļova
Ģerbonis
Mahiļova (Baltkrievija)
Mahiļova
Mahiļova
Mahiļova (Mogiļevas apgabals)
Mahiļova
Mahiļova
Atrašanās vieta Baltkrievijā
Koordinātas: 53°55′N 30°21′E / 53.917°N 30.350°E / 53.917; 30.350Koordinātas: 53°55′N 30°21′E / 53.917°N 30.350°E / 53.917; 30.350
Valsts Karogs: Baltkrievija Baltkrievija
Apgabals Mogiļevas apgabals
Dibināta 1267
Pilsētas tiesības 1577
Administrācija
  Mērs Viktars Šorikavs
Platība
  Kopējā 118,5 km2
Iedzīvotāji (2025)[1]
  kopā 352 896
  blīvums 2 979,8/km²
Laika josla EET (UTC+2)
  Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Auto reģistrācijas nr. 6
Mājaslapa www.city.mogilev.by
Mahiļova Vikikrātuvē

Mogiļeva (krievu: Могилёв) jeb Mahiļova (baltkrievu: Магілёў) ir pilsēta Baltkrievijas austrumos pie Dņepras upes, apgabala centrs. Trešā lielākā Baltkrievijas pilsēta. Liels rūpniecības centrs. Pilsētā lielākoties PSRS laika apbūve.

Mahiļova 1877. gadā

Rakstos pirmoreiz minēta 1267. gadā. Ietilpa Kijivas Krievzemē, vēlāk Lietuvas Dižkunigaitijā. Livonijas kara laikā 1561. gadā Mahiļovas iedzīvotāji iznīcināja krievu garnizonu, par ko Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Stefans Batorijs piešķīra Mahiļovai Magdeburgas tiesības un ģerboni.

1569. gadā to iekļāva Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā, bet 1772. gadā pēc Polijas Pirmās dalīšanas Krievijas Impērijas sastāvā, kļūstot par guberņas centru. Pirmā pasaules kara laikā no 1915. gada augusta Mahiļova bija Krievijas armijas galvenā štāba jeb Stavkas vieta un līdz atstādināšanai no troņa 1917. gadā šeit uzturējās imperators Nikolajs II.

1941. gadā, Otrā pasaules kara laikā, pilsētas pievārtē un pašā pilsētā notika sīvas kaujas.

Pilsētā darbojas vairākas izglītības iestādes, tostarp Mahiļovas Valsts universitāte.

Pēc nacionālā sastāva pilsētas iedzīvotāji ir baltkrievi (87,43 %) un krievi (7,15 %).

Mahiļova ir komponista Ērvinga Berlina (Irving Berlin, 1888—1989), psihoterapeita Makša Eitingona (Max Eitingon, 1881—1943), politiķa Nikolaja Krestinska (Никола́й Никола́евич Крести́нский, 1883—1938), fiziķa Leonīda Mandelštama (Леонид Исаакович Мандельштам, 1879—1944), šahista Ļeva Polugajevska (Лев Абрамович Полугаевский, 1934—1995), Latvijas PSR valsts dabinieka Jurija Rubeņa (1925—2004), zinātnieka Oto Šmita (Отто Юльевич Шмидт, 1891—1956), matemātiķa Isaja Šura (Issai Schur, 1875—1941) dzimtā pilsēta.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]