Pāriet uz saturu

Mogiļeva

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par pilsētu Baltkrievijā. Par pilsētu Ukrainā skatīt rakstu Mohiļiva-Podiļska.
Mahiļova
Магілёў
Могилёв
Mahiļova
Karogs: Mahiļova
Karogs
Emblēma: Mahiļova
Emblēma
Mahiļova (Baltkrievija)
Mahiļova
Mahiļova
Atrašanās vieta Baltkrievijā
Koordinātas: 53°55′N 30°21′E / 53.917°N 30.350°E / 53.917; 30.350Koordinātas: 53°55′N 30°21′E / 53.917°N 30.350°E / 53.917; 30.350
Valsts Karogs: Baltkrievija Baltkrievija
Apgabals Mogiļevas apgabals
Dibināta 1267
Pilsētas tiesības 1577
Administrācija
 • Mērs Viktars Šorikaus
Iedzīvotāji (2024)[1]
 • kopā 353 110
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Auto reģistrācijas nr. 6
Mājaslapa http://www.city.mogilev.by
Mogiļeva Vikikrātuvē

Mogiļeva (krievu: Могилёв) jeb Mahiļova (baltkrievu: Магілёў) ir pilsēta Baltkrievijas austrumos pie Dņepras upes, apgabala centrs. Trešā lielākā Baltkrievijas pilsēta. Liels rūpniecības centrs. Pilsētā lielākoties PSRS laika apbūve.

Mahiļova 1877. gadā

Rakstos pirmoreiz minēta 1267. gadā. Ietilpa Kijivas Krievzemē, vēlāk Lietuvas Dižkunigaitijā un Polijas-Lietuvas kopvalstī. 1561. gadā apmetnes iedzīvotāji sacelšanās rezultātā iznīcināja krievu garnizonu, par ko Polijas karalis Stefans Batorijs piešķīra Mahiļovai Magdeburgas tiesības un ģerboni.

Pēc Polijas Pirmās dalīšanas Mahiļova tika iekļauta Krievijas Impērijas sastāvā un kļuva par guberņas centru.

Pirmā pasaules kara laikā Mahiļova bija Krievijas armijas galvenā štāba vieta un šeit uzturējās imperators Nikolajs II.

1941. gadā, Otrā pasaules kara laikā, pilsētas pievārtē un pašā pilsētā notika sīvas kaujas.

Pēc nacionālā sastāva pilsētas iedzīvotāji ir baltkrievi (87,43 %) un krievi (7,15 %).

Mahiļova ir komponista Ērvinga Berlina (Irving Berlin, 1888—1989), psihoterapeita Makša Eitingona (Max Eitingon, 1881—1943), politiķa Nikolaja Krestinska (Никола́й Никола́евич Крести́нский, 1883—1938), fiziķa Leonīda Mandelštama (Леонид Исаакович Мандельштам, 1879—1944), šahista Ļeva Polugajevska (Лев Абрамович Полугаевский, 1934—1995), Latvijas PSR valsts dabinieka Jurija Rubeņa (1925—2004), zinātnieka Oto Šmita (Отто Юльевич Шмидт, 1891—1956), matemātiķa Isaja Šura (Issai Schur, 1875—1941) dzimtā pilsēta.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]