Kārlis Kraukliņš

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kārlis Kraukliņš
Kārlis Kraukliņš
Personīgā informācija
Dzimis 1792. gada 28. augustā
Bauska, Kurzemes un Zemgales hercogiste (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1873. gada 12. aprīlī (80 gadi)
Drēzdene, Saksija (tagad Karogs: Vācija Vācija)
Tautība latvietis
Bērni Ludvigs Heinrihs Jūlijs Krauklings (1820-1832);

Vilhelms Frīdrihs Teodors Ernests Krauklings, Marija Krauklinga

Literārā darbība
Nodarbošanās žurnālistika
Valoda vācu

Kārlis Konstantīns Kraukliņš jeb Kārlis Krauklings (vācu: Karl Constantin Kraukling (Krauklihn), 1792-1873) bija latviešu cilmes[1] muzejnieks, bibliotekārs, žurnālists, Gētes draugs. Izdevis vairākas grāmatas, kurās ievietoja arī latviešu tautasdziesmas.[2]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1792. gada 17. (28.) augustā Bauskas tirgotāja un birģermeistara Kaspara Valentīna Kraukliņa un viņa sievas Annas Šarlotes, dzim. Šrēderes, ģimenē. Pirmo izglītību guva mājās pie privātskolotāja un lasīja daudz grāmatu, kuras viņa tēvs bija ieguvis, iegādājoties trīs privātās bibliotēkās.[3] Mācījās Jelgavas ģimnāzijā (1809-1813), studēja medicīnu un filozofiju Tērbatas (1814) un Berlīnes universitātēs (1815-1818). 1819. gadā Berlīnē apprecējās ar Karolīnu Vilhelmīni Pfeiferi.

No 1820. gada dzīvoja Saksijas karaļvalsts galvaspilsētā Drēzdenē, bija žurnālists, avīžu Dresdner Morgenzeitung (1827-1828) un Dresdner Abendzeitung izdevējs. 1823. gadā izdotajā Georga Manceļa spediķu grāmatā publicēta viņa zīmētā Johana Frīdriha Štefenhāgena ģīmetne. 1828. gadā viņš viesojās pie Gētes Dornburgā, kurš viņu raksturoja kā interesantu, prātīgu cilvēku ar labām literatūras zināšanām. Vēlāk Drēzdenes karaliskās bibliotēkas otrais, tad pirmais sekretārs (1833-1839) un Vēstures muzeja direktors (1839-1868). Ietekmēja Drēzdenes kultūras dzīvi, uzturēja sakarus ar Gēti, L. Tīku (Tieck), Šadovu (Schadow) un citiem literātiem. 1859. gadā uzdāvināja Kurzemes provinces muzejam savu grāmatu kolekciju.[4] 1868. gadā pensionējās sliktās redzes dēļ.

Miris 1873. gada 12. aprīlī Drēzdenē, apglabāts Sv. Trīsvienības kapsētā (Trinitatisfriedhof).

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Karl Constantin Kraukling. Erinnerung an Karl Kaaz, nebst einem bisher ungedruckten Schreiben von Goethe an Kaaz. Dresden, 1847.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Jānis Stradiņš. Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība (1815–1939) – zinātņu akadēmijas aizsākums Latvijā "...agrīnie latviešu cilmes inteliģenti D.H. Grindelis un K.K. Krauklings no Drēzdenes, ģeologs un arheologs K. Grēvinks (Krieviņš)..."
  2. Kārlis Kraukliņš Krauklings no bauskasbiblioteka.lv
  3. Kraukling (Krauklihn) Karl Constantin no Sächsische Biografie, hrsg. vom Institut für Sächsische Geschichte und Volkskunde
  4. https://bbld.de/GND1213381010 Baltisches Biographisches Lexikon Digital ieraksts https://bbld.de/GND1213381010 (vāciski)