Georgs Mancelis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Georgs Mancelis
Georgius Mancelius
Personīgā informācija
Dzimis 1593. gada 24. jūnijā
Mežmuižā, Kurzemes un Zemgales hercogiste (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1654. gada 17. martā (60 gadi)
Jelgavā, Kurzemes un Zemgales hercogiste (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība vācbaltietis
Zinātniskā darbība
Zinātne teoloģija, valodniecība
Alma mater Frankfurtes (pie Oderas) Universitāte, Štetinas Universitāte, Rostokas Universitāte
Sasniegumi, atklājumi Pirmā iespiestā latviešu valodas vārdnīca Lettus (1638)

Georgs Mancelis, arī Juris Mancelis (latīņu: Georgius Mancelius, dzimis 1593. gada 24. jūnijā, miris 1654. gada 17. martā), bija vācbaltiešu cilmes latviešu literāts un valodnieks. Gustava akadēmijas profesors, rektors, Kurzemes un Zemgales hercogistes galma mācītājs. Izmantodams tā laika vācu valodas ortogrāfijas paņēmienus, Mancelis uzlaboja latviešu rakstu valodu, likdams pamatus latviešu valodas t.s. vecajai ortogrāfijai. Viņš bija pirmās iespiestās latviešu valodas vārdnīcas Lettus (1638) autors.

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1593. gadā Mežmuižas mācītāja ģimenē Zemgalē. Mācījās Jelgavas latīņu skolā, vēlāk Rīgas Doma skolā. 1611.—1615. gadā viņš studēja teoloģiju Frankfurtes pie Oderas, Štetinas un Rostokas[1] Universitātēs. Pēc atgriešanās dzimtenē bija luterāņu mācītājs Valles draudzē (1616—1620), Sēlpils draudzē (1620—1625), kur mēra epidēmijā zaudēja trīs bērnus.

1625. gadā Mancelis kļuva par Tērbatas Sv. Johana baznīcas vācu draudzes virsmācītāju, prāvestu, virskonsistorijas piesēdētāju un pilsētas skolu uzraugu. Vēlāk viņš sāka strādāt Tērbatas akadēmiskajā ģimnāzijā, 1632. gadā Manceli iecēla par jaundibinātās Gustava akadēmijas (vēlākās Tērbatas Universitātes) teoloģijas profesoru, 1636. gadā par akadēmijas rektoru.

1638. gadā pēc Kurzemes hercoga Frīdriha aicinājuma Mancelis atgriezās Kurzemes un Zemgales hercogistē, kļūdams par galma mācītāju Jelgavā. Miris Jelgavā 1654. gada 27. martā.

Devums valodniecībā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vārdnīcas Lettus pirmizdevuma titullapa

Radījis pirmo vācu-latviešu valodas vārdnīcu, kuras pirmajā daļā doti tulkojumi apmēram 6000 vārdiem, otrajā daļā sniegts vācu valodas frāžu un teikumu tulkojums latviski. Teikumi aptver 51 tematu, piemēram, par Dievu, cilvēku, zemnieka darbu, dažādiem amatiem. Atsevišķā vārdnīcas daļā ievietota latviešu frazeoloģija un 10 sarunu paraugi, kas palīdz cittautietim iejusties latviešu mentalitātē, jo ir bagāti ar tautas parunām un savam laikam raksturīgu kultūrvēsturisku materiālu.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1619. — De terrae motu (par 1616. gada 30. jūnija zemestrīci Zemgalē).
  • 1631./1643. — "Vademecum (ceļvedis garīgajos tekstos latviešu valodā).
  • 1638. — Lettus, das ist Wortbuch sampt angehengtem täglichem Gebrauch der Lettischen Sprache. Rīga, 1638. (Pilnais nosaukums: Lettus, Das ist Wortbuch Sampt angehengtem täglichem Gebrauch der Lettischen Sprache; Allen und jeden Ausheimischen die in Curland/Semgallen und Lettischen Liefflande bleiben und sich redlich nehren wollen zu Nutze verfertigt Durch GEORGIVM MANCELIVM Anno M. DC. XXXVIII).
  • 1654. — Langgewünschte Lettische Postill (latviešu sprediķu grāmata), atkārtoti izdota 1699., 1746., 1769., 1823. gadā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]