Kārlis Pētersons (matemātiķis)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kārlis Pētersons
Kārlis Pētersons
Personīgā informācija
Dzimis 1828. gada 25. maijā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Rīga, Krievijas impērija
Miris 1881. gada 1. maijā (52 gadi)
Valsts karogs: Krievijas Impērija Maskava, Krievijas impērija
Tautība Latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne Matemātika
Alma mater Tērbatas Universitāte

Kārlis Pētersons (dzimis 1828. gada 25. maijā Rīgā, miris 1881. gada 1. maijā Maskavā) bija latviešu[1] matemātiķis.

1852. gadā absolvējis Tērbatas Universitāti (pašreizējā Tartu Universitāte). Maskavā strādājis par skolotāju. Pētersons darbojies diferenciālģeometrijas nozarē,[1] sniedzis lielu ieguldījumu šīs zinātnes nozarē.[2] Viens no viņa svarīgākajiem darbiem ir 1853. gadā publicētais darbs "Par virsmu izklāšanu", kurā izvedis virsmas pamatvienādojumus, kas pašlaik pazīstami kā Pētersona—Kodaci vienādojumi.[1] Tāpat Pētersons noskaidrojis atbilstību starp divām plaknēm, ja pieskarplaknes konkrētos punktos ir paralēlas (1866. gads), pašlaik tā ir pazīstama kā Pētersona atbilstība; definējis virsmas, kuras var izklāt uz galvenās bāzes.[1]

Pētersons bijis viens no Maskavas Matemātikas biedrības dibinātājiem,[1] tiek uzskatīts arī par Maskavas ģeometrijas skolas dibinātāju.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Latvijas padomju enciklopēdija. 7. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 655. lpp.
  2. 2,0 2,1 Ģeometrija vidusskolai. Zvaigzne ABC. 2000. 318. lpp. ISBN 9984-17-783-1.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]