Kārlis Venteris
| ||||||||||||||
|
Kārlis Venteris (dzimis 1930. gada 17. februārī, miris 2016. gada 30. martā) bija latviešu ķīmiķis organiķis.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis Stopiņu pagastā Latvijas atbrīvošanas cīņu dalībnieka, Lāčplēša ordeņa kavaliera Kārļa Ventera-Vintera ģimenē. 1941. gada 14. jūnija deportācijās tēvu arestēja padomju vara un izsūtīja uz Krieviju. Ģimene bija spiesta slēpties un no deportācijas izvairījās tikai pateicoties nejaušībai.
1954. gadā beidzis Ļeņingradas Industriālā neklātienes institūta Ķīmijas tehnoloģijas fakultāti. Strādājis Zinātņu akadēmijas Mežsaimniecības problēmu institūtā (1954—1956), kopš 1957. gada — Organiskās sintēzes institūta zinātniskais līdzstrādnieks.
Pētījis 5-nitrofurāna rindas nepiesātināto aldehīdu, ketonu un karbonskābju īpašības un sintēzes metodes. Publicējis vairāk nekā 40 zinātnisku darbu, saņēmis 12 autora apliecības. Par piedalīšanos oriģināla medicīnas preparāta (furagīna) zinātnisko pamatu izstrādāšanā, iegūšanā un ieviešanā Venterim kopā ar citiem autoriem 1965. gadā piešķirta LPSR Valsts prēmija. 1982. gadā aizstāvējis zinātņu doktora disertāciju "Jaunu nitrofurānu rindas ārstniecisko preparātu sintēzes un tehnoloģijas zinātniskie pamati".
Atmodas laikā aktīvi iesaistījies kustībā par Latvijas neatkarību, bijis Latvijas Tautas frontes 1. kongresa delegāts.
Deviņdesmitajos gados Venteris strādājis par laboratorijas vadītāju uzņēmumā Biolar un projektu vadītāju Latvijas Attīstības aģentūrā.
2003. gadā viņam piešķirts Latvijas valsts emeritētā zinātnieka statuss.[1]
Dēls rakstnieks Egīls Venters.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Valsts emeritēto zinātnieku saraksts». lza.lv. Skatīts: 2023. gada 28. maijā.