Egīls Venters
| |||||||||||||
|
Egīls Venters (dzimis 1964. gada 22. aprīlī) ir latviešu rakstnieks.[1]
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis Rīgā 1964. gadā. Tēvs ķīmiķis Kārlis Venteris, māte mediķe Irēna Ventere.
Strādājis Literatūras, folkloras un mākslas institūtā, žurnālos "Grāmata", "Karogs" un laikrakstā "Literatūra un Māksla". Latvijas Rakstnieku savienības biedrs no 2005. gada.
Publicējis literāras recenzijas, stāstus un esejas žurnālos "Karogs" un "Grāmata", laikrakstos "Literatūra un Māksla" un "konTEKSTS".
Piedalījies starptautiskajā literārajā projektā "Sealines" Koperā (2007), Vilenicas starptautiskajā literārajā festivālā (2008) un Frankfurtes grāmatu gadatirgū (2023).
Tapuši vairāki stāstu krājumi — "Melnā sērija" (1992), Štābs debesīs" (2020), mikroromāni "Melanholijas skaidrojošā vārdnīca" (2000), "Mainīgā intervence" (2012), "Atlantīda, kāda tā ir" (2015), kā arī eseju krājums "Zemeslēkts" (2010).
Balvas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Grāmata "Mainīgā intervence" nominēta Latvijas Literatūras gada balvai (2013) un saņēmusi Dz. Soduma balvu par novatorismu literatūrā (2013).
Kriminālprozas izlase "Poseidona galva" (2017) nominēta Latvijas sabiedrisko mediju gada balvai "Kilograms kultūras" (2017).
Dokumentālais romāns "Šķirotavas stāsts" (2024) saņēmis galveno balvu Rīgas apkaimju iedzīvotāju centra rīkotajā konkursā "Rīgas apkaimes cauri laikmetiem".
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Egīls Venters». literatura.lv (latviešu). Skatīts: 2023-01-17.
Šī rakstnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |