Pāriet uz saturu

Egīls Venters

Vikipēdijas lapa
Egīls Venters
Personīgā informācija
Dzimis 1964. gada 22. aprīlī (60 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīves vieta Valsts karogs: Latvija Ropažu novads, Latvija
Tautība latvietis
Vecāki Kārlis Venteris, Irēna Ventere
Literārā darbība
Nodarbošanās rakstnieks
Valoda latviešu
Žanri proza
Apbalvojumi Dz. Soduma balva

Egīls Venters (dzimis 1964. gada 22. aprīlī) ir latviešu rakstnieks.[1]

Dzimis Rīgā 1964. gadā. Tēvs ķīmiķis Kārlis Venteris, māte mediķe Irēna Ventere.

Strādājis Literatūras, folkloras un mākslas institūtā, žurnālos "Grāmata", "Karogs" un laikrakstā "Literatūra un Māksla". Latvijas Rakstnieku savienības biedrs no 2005. gada.

Publicējis literāras recenzijas, stāstus un esejas žurnālos "Karogs" un "Grāmata", laikrakstos "Literatūra un Māksla" un "konTEKSTS".

Piedalījies starptautiskajā literārajā projektā "Sealines" Koperā (2007), Vilenicas starptautiskajā literārajā festivālā (2008) un Frankfurtes grāmatu gadatirgū (2023).

Tapuši vairāki stāstu krājumi — "Melnā sērija" (1992), Štābs debesīs" (2020), mikroromāni "Melanholijas skaidrojošā vārdnīca" (2000), "Mainīgā intervence" (2012), "Atlantīda, kāda tā ir" (2015), kā arī eseju krājums "Zemeslēkts" (2010).

Grāmata "Mainīgā intervence" nominēta Latvijas Literatūras gada balvai (2013) un saņēmusi Dz. Soduma balvu par novatorismu literatūrā (2013).

Kriminālprozas izlase "Poseidona galva" (2017) nominēta Latvijas sabiedrisko mediju gada balvai "Kilograms kultūras" (2017).

Dokumentālais romāns "Šķirotavas stāsts" (2024) saņēmis galveno balvu Rīgas apkaimju iedzīvotāju centra rīkotajā konkursā "Rīgas apkaimes cauri laikmetiem".

  1. «Egīls Venters». literatura.lv (latviešu). Skatīts: 2023-01-17.