Kaļamība
Kaļamība ir metāla spēja ļauties apstrādei ar spiedienu, pieņemt jaunu formu siltuma vai spiedes iedarbībā neplaisājoties. Metāla kaļamību var ievērot temperatūrā, kas ir zemāka par tā kušanas temperatūru. Paaugstinoties temperatūrai, metālu deformēšanās spēja palielinās, jo pavājinās metālu atomu saistība. Noteiktā temperatūrā kaļamība sasniedz maksimumu, un paaugstinot temperatūru, metālu novājina oksīdu veidošanās kristāla iekšienē, kas padara metālu trauslu.[1]
Laba kaļamība ir tēraudam sakarsētā stāvoklī, bet čugunam šī īpašība piemīt mazākā mērā, jo čuguns ir trausls. Vēl laba kaļamība piemīt misiņa un alumīnija sakausējumam.[nepieciešama atsauce]
Velmējamība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Velmējamība ir metālu spēja deformēties nepārtraukta spiediena iedarbībā. Viena metāla īpašības un to maiņa kalšanas un velmēšanas procesā ir līdzīgas, tāpēc arī pazīstamāko metālu kaļamību un velmējamību iespējams attēlot ar vienu un to pašu rindu.[1]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 Āris Kaksis. Ķīmija 11.klasei. Lielvārds, 2010.gads. 15. lpp. ISBN 978-9984-11-303-6.
 | Šis ar fiziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |