Pāriet uz saturu

Smārdes pagasts

Vikipēdijas lapa
Smārdes pagasts
Smārdes pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Tukuma novads
Centrs: Smārde
Kopējā platība:[1] 214,7 km2
  Sauszeme: 210,9 km2
  Ūdens: 3,9 km2
Iedzīvotāji (2025):[2] 2 626
Blīvums (2025): 12,5 iedz./km2
Mājaslapa: www.smarde.lv
Vēsturiskie nosaukumi
vācu: Eckendorf
krievu: Экендорфская
Smārdes pagasts Vikikrātuvē

Smārdes pagasts ir Tukuma novada teritoriāla vienība Zemgales ziemeļos. Robežojas ar Tukuma un Jūrmalas pilsētām, kā arī Sēmes, Tumes, Degoles, Slampes, Lapmežciema un Engures pagastiem.

Pagastā atrodas dabas parks Milzukalns.

Hidrogrāfija

[rediģēt | labot pirmkodu]

Caur pagastu tek Slocene, Skujupīte. Attālums līdz Rīgai no Smārdes ir 60 kilometri, bet līdz tuvākajai pilsētai Tukumam — 12 kilometri.

Lielākie ezeri ir Kaņieris, Valguma ezers un Melnezers.

Vēsturiski Smārdes pagastā atradās Antlavas muiža (Gut Altona), Cērkstes muiža (Gut Zerxten, Cērkste), Ošlejas muiža (Gut Ohschelei), Ozolu muiža (Gut Eckendorf, Ozolpils), Smārdes muiža (Gut Schmarden, Smārde), Šlokenbekas muiža (Gut Schlockenbeck, Milzkalne).

Pirmo reizi Smārdes vārds ir minēts vēstures avotos 1253. gadā. 1935. gadā Tukuma apriņķa Smārdes pagasta (līdz 1925. gadam Ozolnieku pagasts) platība bija 172,8 km² un tajā dzīvoja 1955 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Aizpures, Ošleju un Smārdes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Tukuma rajona Smārdes ciemam pievienoja likvidēto Aizpures ciemu, 1960. gadā — Praviņu ciema Staļina kolhoza teritoriju, 1965. gadā — Milzkalnes ciema kolhoza «Padomju Latvija» teritoriju. 1975. gadā pievienoja likvidēto Milzkalnes ciemu, bet daļu teritorijas iekļāva jaunizveidotajā Ozolpils ciemā. 1977. gadā pievienoja daļu likvidētā Ozolpils ciema teritorijas.[3] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Smārdes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Engures novadā. 2021. gadā Engures novadu iekļāva Tukuma novadā.

Caur tagadējā Smārdes pagasta teritoriju ir gājusi gan Pirmā pasaules kara, gan arī Otrā pasaules kara frontes.

Smārdes pagastā atrodas arī daļa Ķemeru nacionālā parka.

Pieminekļi

[rediģēt | labot pirmkodu]

Valsts nozīmes

[rediģēt | labot pirmkodu]

Vietējas nozīmes

[rediģēt | labot pirmkodu]
  • Sēravotu Veselības avots — kulta vieta

Iedzīvotāji

[rediģēt | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[rediģēt | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[5]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19353 225    
19592 885−10.5%
19692 750−4.7%
GadsIedz.±%
19792 406−12.5%
19892 870+19.3%
20002 679−6.7%
GadsIedz.±%
20112 768+3.3%
20212 534−8.5%

Apdzīvotās vietas

[rediģēt | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas pagasta teritorijā ir Smārde, Milzkalne, Rauda, Kūdra, Ozolpils un Cērkste.

Ievērojamas personības

[rediģēt | labot pirmkodu]

Saimniecība

[rediģēt | labot pirmkodu]

Pagastam cauri iet dzelzceļa līnija Rīga - Tukums ar stacijām Smārdē un Milzkalnē.

Izglītība un kultūra

[rediģēt | labot pirmkodu]

Pagastā darbojas divas skolas — Smārdes pamatskola un Milzkalnes sākumskola, kā arī Smārdes bērnu pirmsskolas izglītības iestāde. Pagastā darbojas arī deju kolektīvi un kori.

Skatīt arī

[rediģēt | labot pirmkodu]
  1. «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 Janvāris 2025.
  2. «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 Oktobris 2025.
  3. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  4. «Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 1. jūlijā. Skatīts: 2017. gada 20. janvārī.
  5. OSP

Ārējās saites

[rediģēt | labot pirmkodu]