Pāriet uz saturu

Kašalotu virsdzimta

Vikipēdijas lapa
Kašalotu virsdzimta
Physeteroidea (Gray, 1868)
Kašalots (Physeter macrocephalus)
Kašalots (Physeter macrocephalus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
VirsklaseČetrkājaiņi (Tetrapoda)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaVaļveidīgie (Cetacea)
ApakškārtaZobvaļi (Odontoceti)
VirsdzimtaKašalotu virsdzimta (Physeteroidea)
Iedalījums

2 mūsdienās dzīvojošas dzimtas:

  • Kašalotu dzimta (Physeteridae, Gray, 1821)
  • Pundurkašalotu dzimta (Kogiidae, (Gill, 1871)[1]
Kašalotu virsdzimta Vikikrātuvē

Kašalotu virsdzimta (Physeteroidea) ir viena no zobvaļu apakškārtas (Odontoceti) virsdzimtām, kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas dzimtas:[2] kašalotu dzimtu (Physeteridae) un pundurkašalotu dzimtu (Kogiidae).[3] Nesenā pagātnē abu dzimtu sugas tika sistematizētas vienā kašalotu dzimtā, izdalot abas grupas apakšdzimtās (Physeterinae un Kogiinae[4]). Kopumā abās dzimtās ir 3 mūsdienās dzīvojošas sugas un vairākas izmirušas sugas.

Izskats un īpašības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Apakšžoklis ir šaurs un proporcionāli mazs, salīdzinot ar augsžokli, attēlā kašalots

Kašalots (Physeter macrocephalus) ir lielākais no visiem zobvaļiem. Pieaudzis tēviņš sasniedz 16—18 metru garumu un sver apmēram 45—57 tonnas.[5] Abas pundurkašalotu sugas, kā jau to nosaukums norāda, ir daudz mazākas. Turklāt pundurkašalots ir mazāks par pigmejkašalotu. Pirmais ir apmēram 2,7 metrus garš un sver līdz 272 kg,[6] bet pigmejkašalots var sasniegt 3,8 m garumu un 450 kg masas.[7]

Kašalotu virsdzimtas sugu ķermeņi ir masīvi veidoti, bet apakšžoklis relatīvi mazs un smalks, salīdzinot ar augšžokli. Deguna kauls ir asimetrisks un elpošanas caurums atrodas galvas kreisajā pusē. Visām sugām ir daudz vienkāršu, konusveidīgu zobu, kas visi ir apmēram vienādi lieli. Reizēm augšžoklī zobi iztrūkst vispār.[8] Galvenā maņa, ko kašalotu virsdzimtas sugas izmanto ir eholokācija.

Visām virsdzimtas sugām galvā ir taukveidīga, vaskveidīga viela — spermacets, kura nepieciešamību kašalotu galvās skaidro ar balasta funkciju niršanas laikā.[9] Ienirsot valis caur nāsīm ievelk aukstu ūdeni un ar to apskalo spermaceta maisu, tādējādi taukveidīgā viela kļūst cietāka, bet, paceļoties augšup no dzelmes, spermaceta orgānam pastiprināti tiek pievadītas siltas asinis, sasildot spermaceta masu. Visas sugas spēj ienirt lielā dziļumā, tomēr uzskata, ka kašalots spēj ienirt dziļāk. Visas trīs sugas barojas ar kalmāriem, zivīm un pat haizivīm.

Evolūcija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senākās zināmās kašalotu fosilijas ir saglabājušās no oligocēna, tās ir apmēram 25 miljonus gadu vecas,[10] bet pundurkašalotu senākās fosilijas ir miocēna beigu fosilijas, kas ir apmēram 7 miljonus gadu vecas.[11] Analizējot DNS pētījumus, kašalotu virsdzimtas sugām tuvākie radinieki ir gan knābjvaļi (Ziphiidae) un upesdelfīni (Platanistidae), gan plātņvaļi.[12][13] Kašalotu sugu lielākā dažādība dzīvoja miocēna laikā. Primitīvākās un senākās no tām piederēja Zygophyseter un Naganocetus ģintīm.[10]

Sistemātika

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kašalotu virsdzimta (Physeteroidea)[14][15]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Kogiidae Gill, 1871
  2. ↑ Superfamily Physeteroidea Gray 1868[novecojusi saite]
  3. ↑ «Marine Mammals of the World: Pygmy and Dwarf Sperm Whales (Family Kogiidae)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 24. septembrī. Skatīts: 2013. gada 31. augustā.
  4. ↑ Physeteroidea Gray, 1868
  5. ↑ «CMS: Physeter macrocephalus Linnaeus, 1758». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 18. augustā. Skatīts: 2010. gada 15. septembrī.
  6. ↑ «CMS: Kogia sima (Owen, 1866)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 30. jūnijā. Skatīts: 2013. gada 31. augustā.
  7. ↑ «CMS: Kogia breviceps (de Blainville, 1838)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 20. maijā. Skatīts: 2013. gada 31. augustā.
  8. ↑ Lockyer, Christina (1984). Macdonald, D., ed. The Encyclopedia of Mammals. New York: Facts on File. pp. 204–209. ISBN 0-87196-871-1.
  9. ↑ «Sperm Whales and Whale Sperm: Separating Fact from Mythology». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 1. decembrī. Skatīts: 2013. gada 2. septembrī.
  10. ↑ 10,0 10,1 Mchedlidze, G. A. (2009). Perrin, William F.; Wursig, Bernd; Thewissen, J. G. M., eds. Encyclopedia of Marine Mammals (2 ed.). 30 Corporate Drive, Burlington Ma. 01803: Academic Press. ISBN 978-0-12-373553-9.
  11. ↑ Perrin, W. F., Würsic, B. & Thewissen, J. G. M. eds.: Encyclopedia of Marine Mammals. Academic Press, San Diego, 1414 pp.
  12. ↑ Verma, S. K., Sinha, R. K. & Singh, L. (2004). Phylogenetic position of Platanista gangetica: insights from the mitochondrial cytochrome b and nuclear interphotoreceptor retinoid-binding protein gene sequences. Molecular Phylogenetics and Evolution 33: 280–288.
  13. ↑ May-Collado, L. & Agnarsson, I. (2006). Cytochrome b and Bayesian inference of whale phylogeny. Molecular Phylogenetics and Evolution 38: 344–354
  14. ↑ Types of Sperm Whales - Taxonomy: Living and Extinct
  15. ↑ Lambert, Oliver; Bianucci, Giovanni; & Muizon, Christian de. "A new stem-sperm whale (Cetacea, Odontoceti, Physeteroidea) from the Latest Miocene of Peru". Comptes Rendus Palevol 7 (6): 361–369. doi:10.1016/j.crpv.2008.06.002
  16. ↑ Lambert, O., G. Bianucci, K. Post, C. de Muizon, R. Salas-Gismondi, M. Urbina & J. Reumer. (2010). The giant bite of a new raptorial sperm whale from the Miocene epoch of Peru. Nature 466: 105–108. sperm doi:10.1038/nature09067

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kašalotu_virsdzimta&oldid=4033355"