Zobvaļi

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Zobvaļi
Odontoceti (Flower, 1869)
Pudeļdeguna delfīns (Tursiops)
Pudeļdeguna delfīns (Tursiops)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Virsklase Četrkājaiņi (Tetrapoda)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Apakšklase Placentāļi (Eutheria)
Virskārta Laurāzijas placentāļi (Laurasiatheria)
Kārta Vaļveidīgie (Cetacea)
Apakškārta Zobvaļi (Odontoceti)

Zobvaļi (Odontoceti) ir viena no vaļveidīgo kārtas (Cetacea) apakškārtām, kas apvieno delfīnus, cūkdelfīnus un vaļus ar zobiem. Gandrīz 90% no visiem vaļveidīgajiem ir zobvaļi.[1]

Kā jau apakškārtas nosaukums norāda visiem zovaļiem ir zobi, turpretī plātņvaļiem zobu vietā ir keratīna plāksnītes, kas kā bārkstis karājas no augšžokļa. Seno vaļu fosīlijas apliecina, ka kādreiz visiem vaļiem bija zobi.[2] Zobvaļi ir aktīvi mednieki, galvenokārt barojas ar zivīm un kalmāriem, bet dažas sugas medī arī jūras zīdītājus.

Izskats un īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zobvaļi, izņemot kašalotus (Physeter macrocephalus), ir mazāki par plātņvaļiem

Zobvaļiem kā visiem vaļveidīgajiem ir vārpstas formas ķermenis. Priekškājas ir pārveidojušās par airkājām, bet pakaļkājas nav redzamas. Aste kā dzenskrūve nodrošina zobvaļu kustību uz priekšu, airkājas tiek lietotas stūrēšanai, bet muguras spura izlīdzsvaro peldējumu. Astes spura ir novietota horizontālā plaknē atšķirībā no zivīm, kurām astes spura atrodas vertikālā plaknē.

Zobvaļiem ir viena elpošanas atvere, kas atrodas uz galvas mugurpuses. Plātņvaļiem ir divas elpošanas atveres. Zobvaļiem viena no atverēm ir kļuvusi dominanta un nomākusi otru, līdz ar to mazākā nāss nav redzama, tomēr nevar teikt, ka tā būtu izzudusi. Zobvaļi medībām lieto eholokāciju, tādēļ to galvaskauss ir kļuvis asimetrisks. To smadzenes ir relatīvi lielas, lai gan smadzeņu apjoms zobvaļiem sāka pieaugt pēc tam, kad tiem attīstījās eholokācijas spēja. Zobvaļu abas smadzeņu puslodes ir vāji savstarpēji saistītas. Galvā tiem ir speciāls orgāns eholokācijas skaņu izdošanai. Tas kā lēca fokusē skaņas viļņus. Zobvaļiem nav ožas, kā arī siekalu dziedzeru.

Izņemot kašalotus, pārējie zobvaļi ir mazāki par plātņvaļiem. Attiecīgi lielākais no zobvaļiem ir kašalots, kas var sasniegt 20 metru garumu.[3] Zobvaļiem tēviņi ir nedaudz lielāki par mātītēm.[1]

Zobi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zobi zobvaļiem ir kā asas, konusveidīgas[4] tapiņas, tie ir paredzēti medījuma satveršanai, nevis košļāšanai.[1] Zobu skaits variē atkarībā no tā, kādai sugai pieder indivīds. Ir, piemēram, delfīni, kuriem ir vairāk kā 240 zobu.[2] Toties narvaļiem ir tikai 1[2] vai 2 zobi augšžoklī, un viens no tiem ļoti garš ilknis.[1] Bet snīpjvaļu dzimtas vaļiem zobi ir tikai tēviņiem. Ne visi zobus lieto, lai medītu. Kašaloti zobus lieto tikai savstarpēju domstarpību noskaidrošanai.

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cūkdelfīns (Phocoena phocoena)
Parastais delfīns (Delphinus delphis)
Zobenvalis (Orcinus orca)
Baltvalis (Delphinapterus leucas)
Blenvila snīpjvalis (Mesoplodon densirostris)

† Izmirušie dzīvnieki

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]