Kaaba

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kaaba.

Kaaba (arābu: الكعبة, al-Kaʿbah, izrunā: [ˈkɑʕbɐ]) ir kubveidīgas formas celtne Saūda Arābijas pilsētā Mekā, kā arī vissvētākā vieta islāmā. Tās augstums ir aptuveni 15 metri, bet pamatnes garums un platums ir no 10 līdz 14 metriem. Katrs Kaabas stūris ir vērsts pret kādu debespusi. Kaabas austrumu stūrī atrodas Mekas Melnais akmens.

Ticējumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar Korānu, šis akmens tika iedots Ābramam (Ibrāhīmam).[1] Leģenda vēsta, ka akmens sākotnēji bijis balts, bet laika gaitā, uzsūcot svētceļotāju grēkus, kļuvis melns.

Ikviens musulmanis, kas devies svētceļojumā uz Kaabu, nonācis tur, iet septiņas reizes apkārt celtnei un ik reizi noskūpsta Melno akmeni un pieskaras tam.

Saskaņā ar musulmaņu ticējumiem, Kaaba ir pirmā mošeja pasaulē. Korānā tiek apgalvots, ka Ibrāhīms un viņa dēls Ismaīls lika pamatus Kaabai.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Sūras 2.127, 3.96, 22.26