Kanēlis
Kanēlis (no franču: cannelle, kas savukārt nāk no latīņu: canella — 'caurulīte, niedrīte') ir no žāvētām kanēļkoku (Cinnamomum) zaru mizām iegūta garšviela.[1] Pazīstamākās ir trīs kanēļkoku sugas — Ķīnas jeb aromātiskais kanēļkoks (Cinnamomum aromaticum), Ceilonas kanēļkoks (Cinnamomum zeylandicum)un Cumkum kanēļkoks. Kanēļa sastāvā ir 1—5% ēterisko eļļu, kā arī mannīts, kālija oksalāts un citi savienojumi.[2]
Ieguve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tā kā kanēļkoku dabiskais izplatības areāls ir Dienvidaustrumāzija, lielākās kanēļa ražotājvalstis arī ir no šī reģiona. 2010. gadā pirmajā vietā bija Ķīna (tika iegūtas 62 700 tonnas kanēļa), otrajā vietā — Indonēzija (60 000 tonnas), bet trešajā vietā — Šrilanka (15 790 tonnas).[3]
Mandeļu vai riekstu čaulu pulveri piesātinot ar sintētiskajām aromātiskajām vielām, iegūst mākslīgo kanēli.[2]
Izmantojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
.jpg)
Kanēlis ir ļoti aromātisks un tam ir asa, rūgti saldena garša. To diezgan plaši izmanto kulinārijā, pievienojot dažādiem saldajiem ēdieniem, karstvīnam un punšam, kā arī kafijas aromatizēšanai un sāļajiem ēdieniem — gaļas, zivju ēdieniem, medījumiem, marinādēm un citur. Kanēli izmanto arī tautas medicīnā gremošanas un ēstgribas veicināšanai, kā pretklepus līdzekli un pret nervu slimībām.[2]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Svešvārdu vārdnīca (trešais izd.). Jumava. 2007. 335. lpp. ISBN 978-9984-38-332-3.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Zigurds Zariņš, Lolita Neimane, Edgars Bodnieks. Uztura mācība (6. pārstrādātais un papildinātais izd.). Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2015. 244. lpp. ISBN 978-9984-45-932-5.
- ↑ «FAOSTAT». Skatīts: 2012-03-31.
 | Šis ar pārtiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |