Kafijas pupiņas iegūst vairāk nekā 70 valstīs, galvenokārt Āfrikā, Dienvidaustrumāzijā un Latīņamerikā, no divu sugu kafijkokiem: Coffea arabica (Arabika) un Coffea canephora (Robusta).[2] Kafijkoku dzimtene ir Etiopija. Pasaulē zināmas vairāk nekā 60 kafijkoku šķirnes.[3] Labākās kafijas audzēšanas vietas ir sastopamas tropiskajā klimata joslā, un viena no šādām vietām ir Brazīlija, kur katru gadu tiek ievākts visvairāk kafijpupiņu.[4] Tur ir ierīkotas lielākās kafijas plantācijas pasaulē, dažās no tām ir miljoniem koku, un tās plešas daudzu kilometru garumā. Kafiju pazina jau apmēram 1000 gadus pirms mūsu ēras. Eiropā tā parādījās 16. gadsimtā. Latvijā kafija parādījās 19. gadsimta otrajā pusē.[5]
Visvairāk kafijas pupiņu iegūst Brazīlijā, Vjetnamā, Indonēzijā un Kolumbijā.[4] 10 lielākās valstis pēc ievāktā kafijpupiņu daudzuma veido 79,8% no visas pasaules kafijpupiņu tirgus. Savukārt Brazīlijā iegūst aptuveni 22% no visas kafijpupiņu ražas.
Valstis, kur iegūst visvairāk kafijpupiņu. Tumši zaļā krāsā ir iekrāsotas valstis, kur vairumā iegūst robusta kafiju, dzeltenā krāsā — arabika, bet gaiši zaļā krāsā — abu kafiju veidu sadalījums ir līdzīgs
Lielākās valstis pēc ievāktā kafijpupiņu daudzuma 2010. gadā[4]
Lai pagatavotu kafiju, ir nepieciešamas samaltas kafijpupiņas. Lai to izdarītu, nepieciešamas kafijas dzirnaviņas vai kafijas automāts. Otrs variants ir nopirkt jau samaltu kafiju. Pēc tam kafijai ir jāuzlej verdošs ūdens un tai jāļauj 1—2 minūtes ievilkties. Pēc vajadzības var pievienot arī cukuru un/vai pienu. Kafijas pagatavošanai mūsdienās arvien vairāk tiek izmantoti kafijas automāti.
Maltās kafijas vietā plaši tiek izmantota arī šķīstošā kafija.
Brazīlija
Vjetnama
Indonēzija
Kolumbija
Indija
Etiopija
Peru
Gvatemala
Meksika.svg){kind=small}
Hondurasa
Uganda
Kotdivuāra
