Kapteiņa Arasenas sala
| Kapteiņa Arasenas sala | |
|---|---|
| Isla Capitán Aracena | |
  Kapteiņa Arasenas sala | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Magelāna šaurums |
| Koordinātas | 54°10′S 71°20′W / 54.167°S 71.333°WKoordinātas: 54°10′S 71°20′W / 54.167°S 71.333°W |
| Arhipelāgs | Ugunszeme |
| Platība | 1164 km² |
| Garums | 54 km |
| Platums | 34 km |
| Krasta līnija | 457 km |
| Augstākais kalns | 1158 m |
| Administrācija | |
 Čīle | |
| Reģions | Magaljanesa |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 0 |
Kapteiņa Arasenas sala (spāņu: Isla Capitán Aracena) ir neapdzīvota Čīlei piederoša sala Ugunszemes arhipelāgā Dienvidamerikas pašos dienvidos. Administratīvi ietilpst Magaljanesas reģiona Magaljanesas provinces Puntaarenasas komūnā.
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sala uzvietojusies Ugunszemes arhipelāga rietumos. Magelāna šaurums ziemeļaustrumos to atdala no kontinenta Bransvikas pussalas, Magdalenas un Kokbērna šaurumi austrumos un dienvidos — no Lielās Ugunszemes, bet Akvalisnana šaurums rietumos — no Klerensa salas. Sala kalnaina, augstākais punkts 1158 m vjl. Krasti stipri izroboti, daudz līču un pussalu. Piekrastē daudz mazāku saliņu, lielākā no kurām ir Djego sala dienvidu piekrastē. Salā valda vēss piejūras klimats, biežs lietus un stiprs rietumu vējš. Virsotnēs saglabājušies nelieli ledāji. Sala ietilpst Alberto de Agostini nacionālā parka teritorijā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Salas kalnainības un resursu trūkuma dēļ tā bijusi neapdzīvota, un tikai epizodiski to apmeklējuši kaveskari un jamani, kuri tur ieguva dzelzs pirītu — minerālu, kas nepieciešams uguns ieguvei. Pirmie no eiropiešiem salas krastus apsekoja britu ekspedīcija Filipa Pārkera Kinga vadībā ar kuģiem Hope un Beagle, kas atklāja jūrasšaurumus, kas atdala salu no pārējām Ugunszemes salām. Nodēvēta par godu čīliešu kara lidotājam Djego Arasenam.[1]