Karagājieni uz Jervu un Viruzemi (1219)

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par 1219. gada karagājienu uz Jervu. Par citām jēdziena Karagājieni uz Jervu nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
1219. gada karagājieni uz Jervu un Viruzemi
Daļa no Livonijas krusta kariem

Krustnešu, letgaļu un līvu karagājiens caur Sakalu virzījās uz Jervas zemi (JÄRVA) un Viru zemi (VIRUMAA).
Datums1219. gada rudens
Vieta
Iznākums Jervas un Viru zemes piekrita pieņemt katoļu ticību un maksāt nodevas.
Karotāji
Jervas un Viru zemes Zobenbrāļu ordenis,
Krustneši no Vācijas
,
Livonijas bīskapijas vasaļi
līvu, letu, ugauņu un sakaliešu karavīri
Komandieri un līderi
Cēsu komturs Rūdolfs no Kaseles

1219. gada karagājieni uz Jervu un Viruzemi notika 1219. gada rudenī Cēsu Zobenbrāļu ordeņa mestra Rūdolfa vadībā. Tajā bez krustnešiem piedalījās arī viņu sabiedrotie līvu, letu un sakaliešu karavīri. Karagājiena mērķis bija izpostīt Jervas zemi atriebībai par jerviešu palīdzību rēveliešiem kaujā pie Lindanises. Karagājiens šķērsoja nesen kristīto Sakalas zemi, kuras vecākie kļuva par ceļvežiem. Krustneši postīja Jervas zemi līdz tās vecākie apsolīja pieņemt Romas katoļu ticību un apsolīja palīdzību jaunā karagājienā pret Viruzemi.

Tūlīt pēc tam krustneši kopā ar letiem, līviem, sakaliešiem, ugauņiem un jerviešiem devās jaunā karagājienā uz Viruzemi, kurā cīnījās piecas dienās, izpostīja piecus tās novadus un nogalināja daudzus tūkstošus tās iedzīvotāju. Pēc tam Viru vecākie apsolīja pieņemt kristīgo ticību un devās ar dāvanām krustnešiem līdzi uz Rīgu, kur tika iesvētīti[1].

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Indriķa hronika XXIII. 6.-7.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 18. maijā. Skatīts: 2009. gada 22. augustā.