Karaliskā uguņošanas mūzika

Vikipēdijas lapa
Svītas izpildījums 1749. gada 15. maijā

"Karaliskā uguņošanas mūzika" ir svīta, kuru sacerējis Georgs Frīdrihs Hendelis. Svīta pirmo reizi tika atskaņota 1749. gada 27. aprīlī Londonā, kad notika svētki par godu Austrijas un Anglijas miera līgumam un kara par Austrijas mantojumu beigām. Rakstot "Uguņošanas mūziku", komponistam bija jārēķinās ar troksni, ko radīs pirotehnika, tāpēc sākotnēji svītas izpildīšanas orķestra sastāvā tika iekļautas 24 obojas, baroka orķestrim raksturīgo trīs vietā. Kopā šajā orķestrī bija 24 obojas, 12 fagoti, 9 trompetes, 9 mežragi, 3 pāri timpānu, kontrafagots un vēl viens sitaminstruments. Svītas pirmās atskaņošanas laikā uz skatuves nokrita dažas petardes, kas izraisīja ugunsgrēku. Par spīti ugunij, Hendelis turpināja diriģēt orķestri. Vēlāk skaņdarbs tika pārrakstīts tradicionālam baroka orķestra sastāvam, lai uzstātos Faundlingas slimnīcā. Šajā orķestrī vijoles spēlēja oboju daļas, čelli fagotu daļas, kā arī notika citas izmaiņas orķestra sastāvā.