Karaliskie Gaisa spēki
Karaliskie Gaisa spēki (angļu: Royal Air Force, RAF) ir Apvienotās Karalistes gaisa un kosmosa spēki.[3] Armiju izveidoja Pirmā pasaules kara beigās 1918. gada 1. aprīlī, kļūstot par pirmajiem neatkarīgajiem gaisa spēkiem pasaulē, apvienojot Karalisko lidotāju korpusu (angļu: Royal Flying Corps, RFC) un Karalisko Jūras gaisa dienestu (angļu: Royal Naval Air Service, RNAS).[4] Kopš izveidošanas Karaliskajiem gaisa spēkiem ir bijusi nozīmīga loma Lielbritānijas militārajā vēsturē, īpaši Otrajā pasaules karā, kur tie iemantoja slavu un cieņu kaujā par Britāniju.[5]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Izveidošanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Apvienotā Karaliste nebija pirmā valsts, kas ieviesa lidmašīnas, bet Karaliskie gaisa spēki ir pirmie neatkarīgie gaisa spēki no armijas un flotes. Pēc Jana Smetsa sagatavotā "Smetsa ziņojuma" publicēšanas RAF dibināja 1918. gada 1. aprīlī, un tās galvenais štābs atradās bijušajā Cecil viesnīcā.[6] Tolaik tie bija lielākie gaisa spēki pasaulē.[7]
Tomēr pēc kara RAF personālsastāvu krasi samazināja, un starpkaru periodā Karaliskie gaisa spēki uzņēmās atbildību par kontroli pār Irāku un veica vairākas nelielas funkcijas citās Britu impērijas daļās, tostarp Singapūras koloniju un Malajas aizsardzību. Karalisko gaisa spēku jūras aviācijas vienību dibināja 1924. gadā, bet 1939. gada 24. maijā to nodeva Admiralitātes kontrolei.[8]
Otrais pasaules karš
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Karaliskie gaisa spēki piedzīvoja strauju paplašināšanos pirms Otrā pasaules kara un tā laikā. Saskaņā ar 1939. gada decembra Lielbritānijas Sadraudzības gaisa spēku apmācības plānu Sadraudzības gaisa spēki apmācīja un izveidoja "XV panta eskadriļas" dienestam Karalisko gaisa spēku vienībās. RAF eskadriļās dienēja arī daudzi šo valstu piloti, kas individuāli bija ieradušies Lielbritānijā un bēgļi no okupētās Eiropas. Lielbritānijas kaujas laikā 1940. gadā Karaliskie gaisa spēki aizsargāja debesis virs Lielbritānijas no skaitliski pārākās vācu Luftwaffe. Iespējams, garākajā un sarežģītākajā gaisa kampaņā vēsturē, kauja par Britāniju aizkavēja operāciju "Jūras lauva", Hitlera plānu iebrukt Lielbritānijā. Apakšpalātā 20. augustā Lielbritānijas premjerministrs Vinstons Čērčils uzstājās ar runu tautai, kurā paziņoja, ka “Nekad cilvēces konfliktu vēsturē tik daudzi nav bijuši parādā tik dažiem.”[9]
-
Avro Lancaster smago bumbvedēju plaši izmantoja Vācijas stratēģiskās bombardēšanas laikā.
-
Karalis Džordžs VI, karaliene Elizabete un princese Elizabete ar RAF personālu Otrā pasaules kara laikā
Piemiņas kapela
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1943. gadā pēc tam, kad Henrija VII kapelas austrumu spārnu Vestminsteras abatijā sabombardēja un tā vitrāžas izsita kaujā par Britāniju, tika ierosināts to izmantot kā piemiņu Karalisko gaisa spēku kritušajiem pilotiem no Lielbritānijas un sabiedroto pilotiem no Jaunzēlandes, Kanādas, Austrālijas, Dienvidāfrikas, Čehoslovākijas, Polijas, Beļģijas un ASV. 1947. gada 10. jūlijā memoriālu atklāja karalis Džordžs VI. Uz jaunajām vitrāžām bija attēlotas Britānijas kaujā piedalījušos iznīcinātāju vienību emblēmas, RAF devīze Per ardua ad astra (latīņu valodā "Caur ērkšķiem uz zvaigznēm"), kā arī piloti, kuri metas ceļos pirms kaujas par Lielbritāniju, silītes ar Jēzus bērniņu priekšā un krucifiksam, kas liecina par Kristus augšāmcelšanos. Pēc tam barons Hjū Kasvels Trimenhirs Daudings, RAF iznīcinātāju pavēlniecības galvenais komandieris kaujas par Britāniju laikā, un “RAF tēvs” Hjū Montehjū Trenčards tika apglabāti ar godu kapelas austrumu spārnā. Kopš 1944. gada Vestminsteras abatijā notiek dievkalpojumi pateicībā par uzvaru 1940. gada gaisa kaujā.[10]
Vēsturiskās dienesta pakāpes un zīmotnes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Quarterly service personnel statistics 1 July 2023». Skatīts: 2023. gada 22. septembris.
- ↑ «New official RAF Slow March». Royal Air Force. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 30. janvāris. Skatīts: 2022. gada 30. janvāris.
- ↑ https://web.archive.org/web/20170910172607/https://www.raf.mod.uk/
- ↑ https://web.archive.org/web/20120812113116/http://www.raf.mod.uk/history/raftimeline19181929.cfm
- ↑ https://web.archive.org/web/20150421081403/http://www.bbc.co.uk/history/ww2peopleswar/timeline/factfiles/nonflash/a6649248.shtml
- ↑ https://web.archive.org/web/20120813025936/http://www.raf.mod.uk/history/historywwi.cfm
- ↑ Peter Dickens. «The Royal Air Force’s 100th Birthday and its founder – Jan Smuts», 2018. gada 1. apr..
- ↑ «Fleet Air Arm Officers Association». fleetairarmoa.com.
- ↑ «Famous Quotes and Stories». International Churchill Society. 2021. gada 15. sept.
- ↑ PixelToCode pixeltocode.uk. «RAF Chapel». Westminster Abbey.
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Aloni, Shlomo. "Arab—Israeli Air Wars 1947—82" (2001)
- Biddle, Tami Davis. Rhetoric and Reality in Air Warfare: The Evolution of British and American Ideas about Strategic Bombing, 1914—1945 (2002)
- Bowyer, Chaz. History of the RAF (London: Hamlyn, 1977).
- Dean, Maurice. The Royal Air Force and Two World Wars (Cassell, 1979).
- Connolly, Corvin J. Marshal of the Royal Air Force Sir John Cotesworth Slessor and the Anglo-American Air Power Alliance, 1940—1945 (Texas A&M Press, 2001).
- Cox, Jafna L. "A splendid training ground: the importance to the Royal Air Force of its role in Iraq, 1919—32." Journal of Imperial and Commonwealth History 13.2 (1985): 157—184.
- Davis, Richard B. Bombing the European Axis Powers. A Historical Digest of the Combined Bomber Offensive 1939—1945 (Air University Press, 2006) online Arhivēts 21 December 2016 Wayback Machine vietnē.
- Gooderson, Ian. Air Power at the Battlefront: Allied Close Air Support in Europe 1943—45 (Routledge, 2013).
- Heaton, Colin D., and Anne-Marie Lewis. Night Fighters: Luftwaffe and RAF Air Combat Over Europe, 1939—1945 (Naval Institute Press, 2008).
- Charles Heyman. The Armed Forces of the United Kingdom (2014–2015). Barnsley : Pen and Sword, 2013. ISBN 978-178346351-0.
- Hoffman, Bruce. British Air Power in Peripheral Conflict, 1919—1976 (RAND, 1989) online Arhivēts 28 July 2020 Wayback Machine vietnē., with bibliography
- International Institute for Strategic Studies. Hackett, James (redaktors) . The Military Balance 2010. London : Routledge, 2010. ISBN 978-1857435573.
- International Institute for Strategic Studies. Hackett, James (redaktors) . The Military Balance 2012. London : Routledge, 2012. ISBN 978-1857436426.
- Lee, David. Eastward: a history of the Royal Air Force in the Far East, 1945—1972 (Seven Hills Books, 1984).
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šis ar militāro tematiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis ar Apvienoto Karalisti saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |