Kemnica
- Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Chemnitz nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Kemnica | |||
|---|---|---|---|
| pilsēta | |||
| Chemnitz | |||
 Kemnicas centrs | |||
| |||
  Kemnica  Kemnica | |||
| Koordinātas: 50°49′56″N 12°55′31″E / 50.83222°N 12.92528°EKoordinātas: 50°49′56″N 12°55′31″E / 50.83222°N 12.92528°E | |||
| Valsts |
 Vācija | ||
| Federālā zeme | Saksija | ||
| Apriņķis | Pilsēta ar apriņķa tiesībām | ||
| Pilsētas tiesības | 1170 | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 220,85 km2 | ||
| Augstums | 298 m | ||
| Iedzīvotāji (2022)[1] | |||
| • kopā | 248 563 | ||
| • blīvums | 1 092,2/km² | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Mājaslapa |
www | ||
 Kemnica Vikikrātuvē | |||
Kemnica[2][3] jeb Hemnica (vācu: Chemnitz; IPA: [ˈkɛmnɪts]) ir pilsēta Vācijas austrumos, Saksijas zemē, uz ziemeļiem no Rūdu kalniem.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pilsēta rakstos pirmoreiz pieminēta 1143. gadā. Ap 1170. gadu Frīdrihs I Barbarosa piešķīra Kemnicai pilsētas tiesības. 1307. gadā tā nokļuva Meisenes markgrāfistes pakļautībā. Viduslaikos — tekstilrūpniecības un tirdzniecības centrs. 19. gadsimtā attīstījās kā rūpniecības centrs, dažkārt saukta par "Saksijas Mančestru". Pirms kara Kemnica bija koncerna Auto Union mītnes vieta. Smagi cietusi uzlidojumos Otrā pasaules kara laikā. 1949. gadā Auto Union vadība no Kemnicas pārcēlās uz Ingolštati, tā izveidojot pašreizējo kompānijas Audi galveno mītni. VDR laikā, no 1953. līdz 1990. gadam, pilsētas nosaukums bija Karlmarksštate (Karl-Marx-Stadt).[4] Pilsētas apkārtnē notika urāna ieguve.
Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pie pilsētas atrodas Volkswagen autodzinēju rūpnīca.
Izglītība, kultūra, tūrisms un sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pilsētā atrodas Kemnicas Tehniskā universitāte (Technische Universität Chemnitz). Pilsētā atrodas Guncenhauzera modernās mākslas muzejs (Museum Gunzenhauser).
Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kemnica dzimuši Latvijas arhitekts Oto Dīce (Otto Dietze, 1833—1890), futbolists Franks Rosts (Frank Rost, 1973), gleznotājs Kārlis Šmits-Rotlufs (Karl Schmidt-Rottluff, 1884—1976).
16. gadsimtā Kemnicā dzīvoja mineraloģijas pamatlicējs Georgijs Agrikola (Georgius Agricola, 1494—1555). No 1902. līdz 1918. gadam par Kemnicas avīzes Volksstimme redaktoru strādāja Gustavs Noske (Gustav Noske, 1868—1946). Pilsētas skolā mācījusies daiļslidotāja Katarina Vita (Katarina Witt, 1965). Šeit savu futbolista karjeru sācis Mihaels Ballaks (Michael Ballack, 1976).
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 2022. gada Vācijas pašvaldību reģistrs; pārbaudes datums: 7 oktobris 2023.
- ↑ Lielais pasaules atlants. Rīga : Karšu izdevniecība Jāņa sēta. 2008. ISBN 978-9984-07-532-7.
- ↑ Latvijas padomju enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija.
- ↑ Viesturs Sprūde (2020. gada 23. aprīlis). "1990. gada 23. aprīlī". Latvijas Avīze. Atjaunināts: 2020. gada 23. aprīlī.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kemnica.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
|