Karlo Ponti

Karlo Ponti; Carlo Ponti
	Karlo Ponti 1951. gadā
Dzimis	1912. gada 11. decembrī; Madženta, Itālija
Miris	2007. gada 10. janvārī (94 gadu vecumā); Ženēva, Šveice
Nodarbošanās	kinoproducents
Bērni	4

Karlo Fortunato Pjetro Ponti vecākais (itāļu: Carlo Fortunato Pietro Ponti Sr., dzimis 1912. gada 11. decembrī, miris 2007. gada 10. janvārī) bija itāļu kinoproducents, producējis vairāk nekā 140 filmu.

Kopā ar producentu Dino De Laurentisu viņš bija galvenais itāļu kino izplatītājs pasaulē pēc Otrā pasaules kara.^[1] Producējis vienas no valsts pazīstamākajām un finansiāli veiksmīgākajām 1950. un 1960. gadu filmām. Ponti strādāja ar laikmeta labākajiem itāļu kinorežisoriem kā Federiko Fellīni, Mikelandželo Antonioni un Vitorio De Siku, kā arī ar vairākiem citiem ārvalstu režisoriem. Saņēmis Amerikas Kinoakadēmijas balvu kategorijā "Labākā filma svešvalodā" par Fellīni filmas "Ceļš" (1954) producēšanu. Nominēts arī kategorijā "Labākā filma" par Deivida Līna "Doktors Živago" (1965) producēšanu.

Ponti producējis tādas filmas kā "Eiropa 51" (Europa '51, 1952), "Divas sievietes" (La ciociara, 1960), "Kleo no 5 līdz 7" (Cléo de 5 à 7, 1961), "Sieviete paliek sieviete" (1961), "Lola" (Lola, 1961), "Okšķeris" (Le Doulos, 1962), "Nicinājums" (1963), "Vakar, šodien, rīt" (Ieri, oggi, domani, 1963), "Laulības itāļu gaumē" (Matrimonio all'italiana, 1964), "Desmitais upuris" (1965), "Fotopalielinājums" (1966), "Ugunsdzēsēju balle "(Horí, má panenko, 1967), Zabriskie Point (1970), Torso (1973), Flesh for Frankenstein (1973), "Profesija: reportieris" (1975), "Kasandras pāreja" (The Cassandra Crossing, 1976) un "Īpaša diena" (Una giornata particolare, 1977).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ Eric J. Lyman,The Associated Press, Eric J. Lyman, The Associated Press. «Italian producer Carlo Ponti dies at 94». The Hollywood Reporter (en-US), 2007-01-11. Skatīts: 2023-04-02.