Karolinskas institūts

Vikipēdijas lapa

Karolinskas institūts

Karolinska institutes flagga 2012.jpg
Institūta karogs
Moto Att förbättra människors hälsa
Valsts Karogs: Zviedrija Zviedrija
Dibināta 1810
Atrašanās vieta Solna, Stokholmas lēne
Tips sabiedriski finansēta
Rektors Ole Petter Ottersen (2020)
Pasniedzēji 813 (2020)[1]
Studenti 6481 studenti, 2039 doktoranti (2020)[1]
Mājaslapa ki.se/

Karolinskas institūts (KI) (zviedru: Karolinska Institutet, KI) ir viena no Eiropas lielākajām un prestižākajām medicīnas universitātēm,[2] kas atrodas Solnā, Stokholmas lēnē, Zviedrijā. Dibināta 1810. gadā, trešā vecākā medicīnas universitāte Zviedrijā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc sakāves karā ar Krieviju 1810. gadā Zviedrijas karalis Kārlis XIII nodibināja institūtu karalauka ķirurgu apmācībai ar nosaukumu "Karaliskais Kārļa medicīniski ķirurgiskais institūts".[1]

Jau drīz pēc dibināšanas institūta akadēmiskās tiesības mēģināja iegrožot agrāk dibinātā Upsālas Universitāte un Lundas Universitāte. 1861. gada 26. aprīlī tika nolemts, ka Kārļa institūts sadarbosies ar abu zviedru universitāšu medicīnas fakultātēm, veicot praktisko apmācību gan medicīnā, gan ķirurģijā un pakļaujoties Upsālas Universitātes kancleram. Institūtam bija tiesības apmācīt ārsta palīgus armijai, piešķirot viņiem maģistra grādu ķirurģijā.

1874. gada 18. novembrī KI ieguva tiesības piešķirt gan medicīnas kandidāta, gan medicīnas licenciāta grādu. 1906. gada 16. februārī institūts beidzot ieguva tiesības piešķirt medicīnas doktora grādu.

Mācības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienās Karolinskas institūts piedāvā dažādas apmācību programmas, kas ietver klīnisko apmācību, kā arī citas apmācības veselības aprūpes sistēmā. Institūta tuvumā atrodas Karolinskas Universitātes slimnīca. Stokholmas apkārtnē ir arī citas slimnīcas, kurās var notikt studentu apmācības. Aptuveni 6500 pilna laika studentu Karolinskas institūtā apgūst mācību kursus bakalaura un maģistra līmenī.[1] Katru gadu 20 vecāko klašu skolēni no visas Zviedrijas tiek atlasīti, lai apmeklētu Karolinskas 7 nedēļas garo biomedicīnas vasaras pētniecības skolu, kas neoficiāli nosaukta par "SoFo".

Reitingi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karolinskas institūts nav iekļauts kopējā QS pasaules universitāšu reitingā, kurā iekļauj tikai vairāku fakultāšu universitātes. Tomēr QS reitingā medicīnas kategorijā 2020. gadā Karolinskas institūts ierindots pirmajā vietā Zviedrijā, trešajā vietā Eiropā un piektajā vietā pasaulē.[2] 2015. gadā QS ierindoja Karolinskas institūta Zobārstniecības nodaļu pirmajā vietā pasaulē.[3]

Saskaņā ar 2021. gada Times Higher Education reitingu, Karolinskas institūts ir 10. vietā pasaulē un 5. vietā Eiropā klīniskajos, pirmsklīniskajos un citos ārstniecības mācību priekšmetos.[4]

Nobela prēmija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1900. gadā Nobela fonds Karolinskas institūtam deva tiesības reizi gadā piesķirt Nobela prēmijas fizioloģijā un medicīnā. Kopš 1901. gada laureātus izvēlas Karolinskas institūta asambleja, kas sastāv no piecdesmit profesoriem no dažādām universitātes medicīnas jomām.

2014. gada Nobela prēmijas laureātu fizioloģijā un medicīnā preses konference Karolinskas institūtā

Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā saņēmuši septiņi Karolinskas institūta zinātnieki:

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koordinātas: 59°20′56″N 18°1′36″E / 59.34889°N 18.02667°E / 59.34889; 18.02667