Karolinskas institūts
Karolinskas institūts | |
---|---|
![]() Institūta karogs | |
Moto | Att förbättra människors hälsa |
Valsts | ![]() |
Dibināta | 1810 |
Atrašanās vieta | Stokholma |
Rektors | Ole Petter Ottersen (2020) |
Pasniedzēji | 877 (2018) |
Studenti | 5962 līdzdploma studenti, 2134 doktorandi (2018) |
Mājaslapa | ki.se/ |
Karolinskas institūts (KI) (zviedru: Karolinska Institutet, KI) ir viena no Eiropas lielākajām un prestižākajām medicīnas universitātēm, kas atrodas Stokholmā, Zviedrijā. To pēc sakāves karā ar Krieviju 1810. gadā nodibināja Zviedrijas karalis Kārlis XIII karalauka ķirurgu apmācībai ar nosaukumu "Karaliskais Kārļa medicīniski ķirurgiskais institūts".
Jau drīz pēc dibināšanas instutūta akadēmiskās tiesības mēģināja iegrožot agrāk dibinātā Upsālas Universitāte un Lundas Universitāte. 1861. gada 26. aprīlī tika nolemts, ka Kārļa institūts sadarbosies ar abu zviedru universitāšu medicīnas fakultātēm, veicot praktisko apmācību gan medicīnā, gan ķirurģijā un pakļaujoties Upsālas Universitātes kancleram. Institūtam bija tiesības apmācīt ārsta palīgus armijai, piešķirot viņiem maģistra grādu ķirurģijā.
1874. gada 18. novembrī KI ieguva tiesības piešķirt gan medicīnas kandidāta, gan medicīnas licenciāta grādu. 1900. gadā Nobela fonds piešķīra Karolinskas institūtam tiesības reizi gadā piešķirt Nobela prēmiju fizioloģijā un medicīnā. 1906. gada 16. februārī institūts beidzot ieguva tiesības piešķirt medicīnas doktora grādu.
![]() | Šis ar Zviedriju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Koordinātas: 59°20′56″N 18°1′36″E / 59.34889°N 18.02667°E
|