Karolinskas institūts

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Karolinskas institūts

Karolinska institutes flagga 2012.jpg
Institūta karogs
Moto Att förbättra människors hälsa
Valsts Karogs: Zviedrija Zviedrija
Dibināta 1810
Atrašanās vieta Stokholma
Rektors Ole Petter Ottersen (2020)
Pasniedzēji 877 (2018)
Studenti 5962 līdzdploma studenti, 2134 doktorandi (2018)
Mājaslapa ki.se/

Karolinskas institūts (KI) (zviedru: Karolinska Institutet, KI) ir viena no Eiropas lielākajām un prestižākajām medicīnas universitātēm, kas atrodas Stokholmā, Zviedrijā. To pēc sakāves karā ar Krieviju 1810. gadā nodibināja Zviedrijas karalis Kārlis XIII karalauka ķirurgu apmācībai ar nosaukumu "Karaliskais Kārļa medicīniski ķirurgiskais institūts".

Jau drīz pēc dibināšanas instutūta akadēmiskās tiesības mēģināja iegrožot agrāk dibinātā Upsālas Universitāte un Lundas Universitāte. 1861. gada 26. aprīlī tika nolemts, ka Kārļa institūts sadarbosies ar abu zviedru universitāšu medicīnas fakultātēm, veicot praktisko apmācību gan medicīnā, gan ķirurģijā un pakļaujoties Upsālas Universitātes kancleram. Institūtam bija tiesības apmācīt ārsta palīgus armijai, piešķirot viņiem maģistra grādu ķirurģijā.

1874. gada 18. novembrī KI ieguva tiesības piešķirt gan medicīnas kandidāta, gan medicīnas licenciāta grādu. 1900. gadā Nobela fonds piešķīra Karolinskas institūtam tiesības reizi gadā piešķirt Nobela prēmiju fizioloģijā un medicīnā. 1906. gada 16. februārī institūts beidzot ieguva tiesības piešķirt medicīnas doktora grādu.

Koordinātas: 59°20′56″N 18°1′36″E / 59.34889°N 18.02667°E / 59.34889; 18.02667