Karēļi

Karēļi
karjalaižet, karjalazet, karjalaiset

Karēļu sieviete spēlē jouhiko
Visi iedzīvotāji
88 850
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Krievija 32 422 (2021) Somija 25 000 Igaunija 260 (2021) Latvija 160 (2023)
Valodas
karēļu valoda somu valoda krievu valoda
Reliģijas
pareizticība, luterānisms
Radnieciskas etniskas grupas
somi, vepsi, ižori, igauņi

Karēļi (karēļu: karjalaižet, karjalazet, karjalaiset) ir somugru tauta, vēsturiskā Karēlijas reģiona pamatiedzīvotāji. Dzīvo Krievijas Federācijas Karēlijas Republikā un Tveras apgabalā, kā arī Somijas austrumos. Karēļu valoda pieder somugru grupas valodām.

Vēsture

No 1617. gada Karēlijas rietumu daļa bija iekļauta Zviedrijas lielvalsts sastāvā, 1634. gadā to sadalīja Viborgas vai Jaunpils lēnē (zviedru: Viborgs och Nyslotts län) dienvidrietumos un Keksholmas lēnē (Kexholms län) ziemeļaustrumos. Zviedru Karēlijas galvaspilsēta tolaik bija tagadējā Priozerska jeb Karjala (Корела) pie Lādogas ezera. Krievu Karēlijas daļa tajā laikā ietilpa Oboņegas (Pieoņegas) zemē (krievu: Обонежская пятина, 1495-1708), kuru Pēteris I pievienoja jaunizveidotajai Ingrijas guberņai.

18. gadsimtā Krievijas impērija iekaroja karēļu apdzīvotās zemes, 1812. gadā tās iekļāva Somijas lielhercogistes sastāvā. Ziemas kara laikā Padomju Savienības okupētajā Somijas Republikas un līdz tam eksistējušās Karēlijas APSR teritorijā 1940. gadā nodibināja Karēļu-somu PSR. Ap 400 000 Karēlijas iedzīvotāju devās bēgļu gaitās uz Somiju.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Karēļi.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)