Somijā dzīvo 5,6 miljoni iedzīvotāju,[2] lai gan pēc platības tā ir viena no lielākajām valstīm Eiropas Savienībā. Tādējādi pēc apdzīvotības blīvuma (18,4 cilv./km²) Somija ir viena no visretāk apdzīvotajām Eiropas valstīm. Lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo valsts dienvidos, īpaši Somijas galvaspilsētā Helsinkos un tās apkārtnē. Oficiālās valsts valodas ir divas, somu un zviedru valoda, lai gan 92% iedzīvotāju ir somi, bet zviedri ir tikai 6%. Zviedri dzīvo galvenokārt Olandē (Ālandu salās), šai teritorijai ir piešķirta autonomija.
Somijas platība ir 338 tūkstoši km². No kopējās teritorijas aramzeme aizņem 8%, meži — 57%, ezeri — 9% un purvi — 26%. Somijā meži ir galvenā dabas bagātība, tie valsti nodrošina ar kokmateriāliem un izejmateriāliem. Purvi Somiju nodrošina ar kūdru, ko pārsvarā izmanto kā kurināmo. Somijas krasta līnija ir ļoti robota, ar daudzām sīkām salām un šērām. Somijai ir arī ostas, kas atvieglo valsts ārējo tirdzniecību.
Valsts nosaukums "Somija" ir cēlies no somu pašnosaukuma suomi. Šī vārda izcelsme nav īsti skaidra, bet viena no versijām apgalvo, ka tas ir cēlies no baltu valodu vārda "zeme". Saskaņā ar citām versijām, nosaukums ir cēlies no vārda suomaa, kas nozīmējot "purvainā zeme".
Daudzas tautas Somiju dēvē par "Finlandi". Šis eksonīms ir cēlies no skandināvu vietvārda "Finnmarka" un citiem vietvārdiem, kas sākas ar "Fin(n)-". Vietu nosaukumi, kuri sākas ar "Fin(n)-", ir ļoti bieži sastopami gan Zviedrijā, gan Norvēģijā. Visticamāk, ar šo vārdu ģermāņi apzīmēja medniekus un vācējus. Termins "Finn" bieži ir attiecināts arī uz sāmiem.
Dažreiz Somiju dēvē arī par "Tūkstoš ezeru zemi", jo valstī ir 187 888 ezeru, kuru platība ir lielāka par 500 m².[3]
Somijas platība ir 338 424 km². Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm: tā ir mazliet mazāka nekā Vācija un mazliet lielāka nekā Norvēģija. Somija ir 5,2 reizes lielāka nekā Latvija. Tā atrodas starp 60. un 70. platuma grādu un ir viena no ziemeļvalstīm. Aptuveni trešdaļa no valsts atrodas aiz Ziemeļu polārā loka. Ziemeļu—dienvidu virzienā Somijas garums ir 1160 kilometri (no Nuorgamas līdz Hanko), bet rietumu—austrumu virzienā tās platums ir 540 kilometri (no Nerpesas līdz Ilomantsi). Somijas daļu, kas atrodas uz ziemeļiem no Oulujervi ezera, sauc par "Ziemeļsomiju", lai gan tā ir apmēram puse no valsts. Savukārt Jiveskiles pilsēta atrodas Somijas centrālajā daļā, lai gan ģeogrāfiski tā atrodas vairāk uz dienvidiem. Somijai sauszemes robežas ir ar Krieviju, Norvēģiju un Zviedriju. Garākā no tām ir austrumu robeža ar Krieviju (1269 km). Ziemeļos robežas garums ar Norvēģiju ir 716 km, bet ziemeļaustrumos ar Zviedriju — 536 km. Somijas krastus apskalo Baltijas jūras līči. Rietumos to apskalo Botnijas līcis, bet dienvidos — Somu līcis. Somijas upju tīkls ir blīvs. Upes ir īsas un krāčainas. Tās izmanto elektroenerģijas ražošanai. Lielākā daļa upju ietek Botnijas līcī. Pēc oficiāliem datiem, Somijā ir 187888 ezeri, kuru platība ir lielāka par 500 m²,[3] un 56 tūkstoši, kuru platība ir vismaz viens hektārs. Tādēļ Somiju dažreiz dēvē arī par "Tūkstoš ezeru zemi".
Somijā ir pieci lieli fiziski ģeogrāfiskie rajoni: Dienvidsomijas zemiene, Austrumbotnijas zemiene, Somijas ezeru zemiene, Somijas augstiene un Lapzemes augstiene. Dienvidsomijas līdzenums plešas no Satakuntas provinces līdz pat Krievijas robežai. Salīdzinot ar Somijas ezeru līdzenumu, šajā līdzenumā ir maz ezeru, toties ir vairāk aramzemes. Tālāk gar rietumu krastu plešas Austrumbotnijas līdzenums. Šo līdzenumu šķērso ļoti daudz upju, kā arī šeit ir plašas aramzemju platības. Somijas kopējais krasta līnijas garums sasniedz aptuveni 40 tūkstošus kilometru,[4] kas gandrīz atbilst Zemes apkārtmēram pa ekvatoru. Tā ir tik gara tāpēc, ka Somijas piekraste ir ļoti izrobota un ar ļoti daudzām sīkām salām un šērām. Kopā ir apmēram 76 tūkstoši piekrastes salu, kuru platība ir vismaz 500 m².[4] Ļoti daudzas salas un šēras atrodas Turku pilsētas piekrastē, kā arī Olandē (Ālandu salās). Dienvidos esošā morēnaSalpauselke un rietumos Somenselke ir divas valsts nozīmīgākās ūdensšķirtnes, kuras atdala piekrastes rajonus no Somijas ezerzemes (Järvi-Suomi). Šī purvainā un ar mežiem klātā teritorija, kurā ir aptuveni 42,2 tūkstoši ezeri,[5] ir lielākā "ezeru zeme" Eiropā. Iekšējie ūdeņi aizņem apmēram 18% no Somijas teritorijas.[6] Tieši no "ezeru zemes" iztek valsts nozīmīgākās dienvidu upes, kā Kokemeenjoki, Kimijoki un Vuoksi. Šeit atrodas arī Somijas lielākais ezers — Saima ezers, kura platība ir 4400 km². Somijas ezeri ir kuģojami, jo tie veido ezeru sistēmas. Atsevišķus ezerus un ezeru sistēmas savā starpā saista upes. Lai gan iekšzemē kravu transportēšanā parasti izmanto auto transportu vai dzelzceļa transportu, Somijas dienvidaustrumdaļā var izmantot arī jūras transportu. Raksturīgi ir arī tas, ka ezeros ir ļoti daudz salu. Somijas augstiene (Vaara-Suomi) plešas no valsts austrumos esošās Ziemeļkarēlijas līdz Kainū provincei, dienvidos no Lapzemes. Augstienei ir raksturīgi neskaitāmi pakalni, no kuriem visaugstākais ir Koli kalns (347 m) Ziemeļkarēlijā. Somijas augstiene ziemeļos robežojas ar Lapzemes augstieni. Lapzemes augstienē plešas meži un kalni (tunturi), uz kuriem aug maz koku. Augstākās virsotnes ir Pallastunturi (807 m), Illestunturi (718 m) un Pihetunturi (540 m). Inari ezera tuvumā, kurš atrodas Lapzemes ziemeļrietumos, tāpat kā dienvidos ir ļoti daudz ezeru. Garākās Somijas upes Kemijoki (560 km) baseins aizņem lielu daļu no Lapzemes. Pašos Somijas ziemeļos ir arī Skandināvijas kalni. Uz Somijas—Norvēģijas robežas atrodas valsts augstākā virsotne — Halti kalns (1324 m).
Somijas lielāko daļu klāj taiga un purvi. No kopējās teritorijas aramzeme aizņem tikai 8%, meži — 57% un purvi — 26%. Somijā meži ir galvenā dabas bagātība. Tie valsti nodrošina ar kokmateriāliem un izejmateriāliem. Purvi Somiju nodrošina ar kūdru, kuru pārsvarā izmanto kā kurināmo. Somijai ir arī ostas, kas atvieglo valsts ārējo tirdzniecību. Akmeņi, kuri ir pēc pēdējā ledus laikmeta ir izkaisīti pa visu valsti, galvenokārt sastāv no granīta.
Somijas klimatu nosaka valsts novietojums mērenās joslas pašos ziemeļos pie robežas ar polārajiem apgabaliem. Šajos apgabalos ir ļoti auksts un tur parasti dzīvo maz iedzīvotāju. Pateicoties Golfa straumei, Somijas klimats ir maigs, lai gan pašos valsts ziemeļos ir auksts. Klimats ir ļoti svarīgs faktors preču pārvadāšanai. Somijas vidējā gaisa temperatūra ir nedaudz zemāka nekā Latvijā.
Somijas Valsts reģionālās administratīvās pārvaldes kopš 2010. gada
Somijā pirmā līmeņa administratīvā iedalījuma vienība pirms 2010. gada bija lēne (somu: läänit, zviedru: län). Visu valsti iedalīja sešās lēnēs, no kurām tikai Olandei bija autonomija. Lēņu pakļautībā darbojās policija, prokuratūra un citas valsts iestādes. Kopš 2010. gada augstākās iedalījuma vienības ir 19 reģioni, bet lēņu funkcijas daļēji pārņēmušas 6 Valsts reģionālās administratīvās pārvaldes (VRAP) un viens Valsts departaments (Olandē).
Sīkāk Somija tiek iedalīta 19 reģionos (somu: maakunta, zviedru: landskap). Tos iedala vēl 70 apakšreģionos (seutukunta, ekonomisk region), un visbeidzot 2009. gadā Somija tika sadalīta arī 348 pašvaldībās (kunta, kommun). Pirms tam bija 415 pašvaldības, uz 2020. gadu to skaits samazinājies līdz 310.
Somijas premjerministru tieši ievēl parlaments, savukārt pārējos valsts padomes locekļus pēc premjerministra ierosinājuma apstiprina prezidents. Kopš 2023. gada jūnija premjerministrs ir Peteri Orpo. Somijas prezidentu uz 6 gadiem ievēlē vispārējās divpakāpju vēlēšanās. Prezidentam ir plašas tiesības, viņš izdod lēmumus un dekrētus, var uzlikt veto parlamenta paziņotajiem likumprojektiem. Prezidents vada Somijas ārpolitiku, kā arī ir bruņoto spēku augstākais virspavēlnieks un ieceļ augsta ranga valsts ierēdņus un tiesnešus. Kopš 2024. gada Somijas prezidents ir Aleksanders Stubs. Augstāko izpildvaru realizē valsts padome un prezidents.
Somijā nav atsevišķa kontitucionālā tiesa. Pārvaldes orgānu darbību izskata parastajās tiesās. Somijas tiesu varu spēcīgi ir ietekmējusi Zviedrija, kuras pakļautībā somi bija līdz 1809. gadam. Kopš pievienošanās Eiropas Savienībai1995. gadā, Somijas likumos kā nepieciešamība ir ieviesti daudzi Savienības tiesību akti. Parastā tiesu sistēma ir strukturēta trijos līmeņos. Ikvienu lietu vispirms izskata kādā no 56 rajonu tiesām (käräjäoikeus), bet pēc tam apelāciju var iesniegt kādā no sešām augstākajām tiesām (hovioikeus, hovrätt). Visbeidzot pēc stingriem noteikumiem lietu var iesniegt izskatīt Somijas Augstākajai tiesai (korkein oikeus, högsta domstolen).
Somijas drošības un aizsardzības politikas pamatā ir tās pieredze Otrajā pasaules karā. Somijas loma starptautiskajās attiecībās ir vienota neitralitāte. Tautas prātos ir palikusi apziņa, ka nevar paļauties uz sabiedrotajiem un, ja sāksies karš, tad valsts aizsardzība primāri būs janodrošina pašiem.[8] Somijas aizsardzības politika ir vērsta uz "kopējo aizsardzību" (kokonaismaanpuolustus),[9] kuras uzdevums ir nodrošināt valsts suverenitāti, teritoriālo integritāti un demokrātisku konstitūciju. Starptautiskajās attiecības tā cenšas ievērot neitralitāti, lai gan 1994. gadā tā kļuva par organizācijas "Partnerattiecības mieram" locekli, bet 1997. gadā arī par Eiroatlantijas sadarbības padomes locekli. Vēlāk somu karavīri iesaistījās arī NATO vadītajos drošības spēkos Kosovā un Afganistānā, lai gan valsts nebija NATO locekle.
Pievienošanās NATO ilgu laiku bija viens no strīdīgākajiem jautājumiem Somijas sabiedrībā. NATO pretinieki galvenokārt bija kreiso partiju atbalstītāji.[10] Somijai iestāšanās jautājumā bija svarīga arī kaimiņvalsts Zviedrijas pozīcija, un daudzi uzskatīja, ka pozitīvs vai negatīvs lēmums abām valstīm būtu jāpieņem vienlaicīgi.[11]
Valsts prezidente Tarja Halonena uzskatīja, ka Somijai nav nepieciešams iestāties NATO,[12] arī vairums somu pret iestāšanos bija noskaņoti negatīvi.[10] Stāvoklis izmainījās 2022. gada sākumā līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Ja 2017. gadā tikai 17% somu atbalstīja valsts dalību NATO, bet 2022. gada janvārī — 30%, tad februāra beigās par to iestājās 53% Somijas iedzīvotāju, 28% bija pret un 19% bez noteikta viedokļa.
2022. gada 29. jūnijā NATO samitā Madridē dalībvalstu līderi pieņēma lēmumu oficiāli uzaicināt Zviedriju un Somiju kļūt par Ziemeļatlantijas alianses dalībvalstīm.[13] Oficiāli par NATO dalībvalsti kļuva 2023. gada 4. aprīlī.[14]
2006. gadā Somijas bruņoto spēku (Puolustusvoimat) budžets bija 5,7%[15] no valsts budžeta, kas apmēram atbilst 2,27 miljardiem eiro. No iekšzemes kopprodukta militārie izdevumi veido 1,6%.[16] Somijā pastāv obligātā karaklausība. Militārā apmācība ilgst no 6 līdz 12 mēnešiem. No obligātās karaklausības atbrīvoti ir tikai Jehovas liecinieki un autonomās Olandes iedzīvotāji. Kopš 1995. gada karaklausībā brīvprātīgi var doties arī sievietes. Somijas bruņotajos spēkos miera laikā dienē 35 tūkstoši karavīru, no kuriem 26 tūkstoši ir iekļauti armijā, 5 tūkstoši — flotē, bet 4 tūkstoši — gaisa spēkos.[17] Vēl apmēram 35 tūkstoši somu katru gadu tiek iesaukti rezervistu apmācībās. Līdz ar to, ja sāktos karš, Somijas bruņoto spēku kopējais karavīru skaits īsā laikā varētu pieaugt līdz 520 tūkstošiem.[18]
Mūsdienās Somija ir viena no turīgākajām valstīm Eiropas Savienībā un tādējādi arī visā pasaulē. 2005. gadā Somijas pirktspējas indekss bija 111, salīdzinoši, Eiropas Savienības vidējais indekss bija 100.[19] 2006. gadā kopējais eksporta apgrozījums bija 61,40 miljardi eiro, bet importa apgrozījums — 55,89 miljardi eiro. 2009. gadā nozīmīgākie tirdzniecības partneri bija Vācija (11,3%), Zviedrija (10,5%) un Krievija (10,1%).[20]
Straujā ekonomiskā izaugsme apstājās 1991. gadā, kad sabruka Padomju Savienība, jo tieši ar šo valsti Somijai bija ļoti cieši tirdzniecības sakari. Pēc smagas ekonomiskās krīzesiekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājās par 13%, savukārt no 1990. līdz 1994. gadam bezdarba līmenis pieauga no 3,4% līdz 18,4%. Krīzes rezultātā tika restrukturēta Somijas saimniecība. Lai stabilizētu valsts budžetu, vairāki valsts uzņēmumi tika privatizēti. Tajā pašā laikā valsts ieguldīja naudu jaunāko tehnoloģiju apgūšanai augstskolās. Pēc tam arī ieguldīja mikroelektronikā. Šajā jomā veiksmīgi attīstījās uzņēmums "Nokia", kurš kļuva par dzinējspēku ekonomikas atveseļošanās procesā. Pievienošanās Eiropas Kopienai 1995. gadā veicināja ekonomikas nostabilizēšanos. Pārkārtojot saimniecību, līdz 2001. gadam bezdarba līmenis bija jau samazināts līdz 9,2%. Vēlāk bezdarba līmenis vēl samazinājās, 2007. gadā tas sasniedza 6,9%.[21]
Somijas meži ir valsts nozīmīgākais dabas resurss. Tādējādi koksnes un papīra rūpniecība ir dominējošās ražošanas nozares valstī. 17. gadsimtā Somija bija pasaulē lielākā darvas eksportētāja, savukārt jau 19. gadsimtā lielākā daļa no uzņēmumiem bija kokzāģētavas. Līdz pat 1970. gadiem vairāk nekā puse no Somijas eksporta allaž bija koksne un papīrs.[22] Mūsdienās tā sastāda tikai 12% no eksporta no rūpnieciskās ražošanas,[23] un katru gadu tiek izzāģēti aptuveni 75 miljoni m³ koksnes.[24] Uzņēmumi "Stora Enso", "UPM—Kymmene" un "M—real" pēdējos gados iegulda lielus līdzekļus, lai attīstītos citās valstīs, un ir kļuvuši par vieniem no līderiem papīra rūpniecībā. Pēdējos gados strauji attīstās arī metālapstrāde, kā arī elektronikas rūpniecība. Elektropreču ražošanas apjomi no 1995. līdz 2006. gadam ir četrkāršojušies.[23] Lauvas tiesu šajā nozarē aizņem telekomunikāciju uzņēmums "Nokia". "Nokia" apgrozījums gadā ir 41,1 miljards eiro, līdz ar to tas ir lielākais uzņēmums Somijā.[nepieciešama atsauce] Citi pazīstami somu uzņēmumi ir "Fiskars", "Kone", "Valmet" un "Sisu Auto".
Somijas iedzīvotāju sadalījums pēc vecuma un dzimuma
Somijā dzīvo aptuveni 5,3 miljoni iedzīvotāju. Tā kā pēc platības Somija ir liela valsts, tās vidējais apdzīvotības blīvums ir mazs, tas ir, 16 cilvēki uz kvadrātkilometru. Iedzīvotāji ir ļoti nevienmērigi sadalīti pa valsts teritoriju. Lapzemē, Somijas ziemeļos, iedzīvotāju blīvums ir vēl mazāks, tas ir, tikai 1,9 cilvēki uz km², savukārt aptuveni 40% Somijas iedzīvotāju dzīvo Dienvidsomijā, kur apdzīvotības blīvums sasniedz 62,6 cilvēkus uz km². Aptuveni 1,23 miljoni dzīvo Helsinku aglomerācijā. Nākamās lielākās pilsētas ir Tampere, Turku un Oulu.
Somijā iedzīvotāju skaits pieaug, bet tā kā jaunieši izvēlas studēt un strādāt pilsētās, tad lauku teritorijās cilvēku skaits tomēr samazinās.
Somijas kultūra ir veidojusies galvenokārt ietekmējoties no Rietumeiropas un Krievijas. Spēcīga ir bijusi Zviedrijas, kuras pakļautībā somi bija vairākus gadsimtus, un Vācijas ietekme, ar kuru somiem vienmēr ir bijuši cieši tirdzniecības sakari. Krievu kultūras ietekme vienmēr ir bijusi jūtama Austrumsomijā un Karēlijā. Pēc abiem pasaules kariem Somijā ļoti ātri izplatījās Rietumeiropas popkultūra. Lai gan urbanizācijas rezultātā Somijas kultūra kļūst arvien globālāka, valstī, īpaši lauku teritorijās, joprojām tiek piekoptas arī somu tradīcijas, piemēram, iešana somu pirtī.
Jau pirms mūsu ēras somi bija bagāti ar mutvārdu tautasdziesmām, kurās galvenokārt tika apdziedātas tēmas no somu mitoloģijas. Pirmie literālie teksti tika sarakstīti 13. gadsimtā, kad Somijā tika ieviesta kristietība. Ļoti maz tekstu no šiem laikiem ir saglabājušies līdz mūsdienām. Tie bija latīņu valodā sarakstītie sakrālie teksti. Pirmie teksti somu valodā tika sarakstīti Reformācijas laikā 16. gadsimtā. Jauno Derību somu valodā 1548. gadā iztulkoja Mikaels Agrikola.
No mūsdienu autoriem
slavenākais somu rakstnieks ir Mika Valtari (Mika Waltari), kura darbi plaši izplatīti arī ārzemēs. Viņa slavenākais darbs, vēsturiskais romāns "Sinuhe, ēģiptietis" (Sinuhe Egyptiläinen, 1945), ir iztulkots aptuveni 30 valodās, kā arī 1954. gadā Holivudā pēc šī darba motīviem tika uzņemta filma.[25] Starptautisku slavu ir ieguvis arī Somijā dzīvojošās zviedru rakstnieces Tūves Jānsones darbs "Trollīši Mumini".
Mūsdienās Somijā ļoti populāra ir smagā metāla mūzika, piemēram, mūzikas topos regulāri ir smagā metāla grupas "Children of bodom" dziesmas. Vēl pavisam nesenā pagātnē pasaules slavu ieguva tādas roka un metāla grupas kā "HIM", "The Rasmus" un "Nightwish". Somu dziedātāji regulāri piedalās arī Eirovīzijā. 2006. gada Eirovīzijā pirmo reizi uzvarēja Somijas pārstāvji, smagā roka grupa "Lordi". Slavena ir arī grupa "Leningrad Cowboys", kuri nodarbojas ar pazīstamām popa un roka dziesmu interpretēšanu. Visā pasaulē pazīstamus hītus ir iedziedājusi arī cita somu grupa "Bomfunk MC’s".
Pāvo Nurmi (1920. gadā Antverpenē) ir viens no visu laiku labākajiem olimpisko spēļu sportistiem
Somija ir uzskatāma par sportu mīlošu valsti gan pašu sportistu, gan skatītāju vidū. Aptuveni 1,1 miljons iedzīvotāju (piektā daļa no iedzīvotājiem) ir kāda sporta kluba biedri.[26] Nozīmīgus sporta notikumus pie TV ekrāniem regulāri skatās aptuveni 1,4 miljoni skatītāju.[27]
Panākumi sporta sacensībās dod lielu daļu no to nacionālās identitātes. Panākumu guvuši sportisti tiek pielīdzināti valsts varoņiem, it īpaši 1920. gadu somu sportisti, kuri guva uzvaras starptautiskās sacensībās. 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, kuras notika Parīzē, somu sportisti bija otrajā vietā iegūto medaļu kopvērtējuma tabulā. Skrējējs Pāvo Nurmi (viens no "Lidojošajiem somiem") ieguva deviņas zelta medaļas un kļuva par vienu no visu laiku labākajiem sportistiem olimpiskajās spēlēs, kā arī viņš ir medaļām bagātākais vieglatlēts olimpiskajās spēlēs. Olimpiskajās spēlēs un ne tikai allaž veiksmīgi ir startējuši arī šķēpa metēji, piemēram, 2007. gada šķēpa mešanā par pasaules čempionu kļuva Tero Pitkemeki. Nacionālās pašapziņas celšanai lielu artavu dod arī uzvaras pret to kaimiņvalstīm, it īpaši, pret Zviedriju, kuras pakļautībā tā bija vairākus gadsimtus.
↑ 4,04,1Kalevi Rikkinen: A Geography of Finland. University of Helsinki, Lahti Research and Training Centre, Lahti 1992, S. 31
↑Esko Kuusisto: Lake District in Finland. In: Matti Seppälä (Hrsg.): The Physical Geography of Fennoscandia. Oxford University Press, Oxford 2005, S. 286.
_(cropped).jpg)
.jpg)
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Somija.
Finland ceļojumu padomi no Wikivoyage (angliski)
