Katabatiskais vējš

No ledāja "noplūstošs" katabatiskais vējš.

Katabatiskais vējš (no grieķu: κατάβασις — nolaišanās) ir blīva un auksta gaisa plūsma, kas veidojas, atdzisušām gaisa masām gravitācijas ietekmē nolaižoties pa zemes virsmas nogāzēm. Par katabatikām sauc arī lejupejošas gaisa plūsmas gubu-lietus mākoņos.

Ne visi vēji, kas virzās uz leju pa nogāzēm, ir katabatiski. Piemēram, činuks, fēns un bergvinds ir lietus ēnas vēji, kad nogāzes vēja pusē gaisa masas zaudē mitrumu un aizvēja pusē nolaižas sausas un siltas. Katabatiskie vēji piekalnēs atnes aukstumu, ko nespēj kompensēt adiabatiskā sasilšana. Katabatiskie vēji var sasniegt orkāna ātrumu; Antarktīdas piekrastēs tie sasniedz ātrumu 320 km/h (Keipdenisonas stacija).

Katabatisko vēju veidošanās.

Katabatiskie vēji sastopami daudzās vietās un bieži tiem ir savi vietējie nosaukumi. Zināmākie ir bora un mistrāls. Norvēģijā tādu vēju sauc par elvergustu, Brazīlijas austrumos — par terrealtosu, Japānā — par orosi, Kalifornijas dienvidos — par santaanu.

Katabatisko vēju veidošanos izskaidro gaisa masu atdzišana kalnu plato, virsotnēs, uz ledājiem. Tā kā samazinoties temperatūrai gaisa blīvums palielinās, smaguma spēks to novelk lejup pa nogāzi. Laižoties lejup, gaisa masas adiabatiski sasilst un tā gala temperatūra atkarīga no sākuma augstuma un reģiona. Piemēram, santaana piekrastē var būt karsts, bet Antarktīdas vēji vienmēr ir ļoti auksti.

Visbiežāk katabatiskie vēji pūš no ledājiem klātajiem Antarktīdas un Grenlandes augstajiem plato. Grenlandē tādu vēju sauc par pitaraku (pitaraq) un tie ir sevišķi spēcīgi, kad piekrastē ir zema spiediena apgabals. Ugunszemes un Aļaskas piekrastēs kuģošanai ļoti bīstami ir brāzmainie vilivo (williwaw), kas veidojas piekrastes kalnos un var sasniegt ātrumu 200—300 km/h.

Avoti

• Weather A-Z — Katabatic Winds By Bill Giles OBE
• NASA. «Katabatic Winds Rake Antarctica's Terra Nova Bay» (angļu). Earth Observatory, 10 ноября 2009. Skatīts: 11.11.2009.
• Разрушительная роза ветров