Katapultkuģis

ASV karakuģis Philadelphia (CL-41) ar divām katapultām un izlūklidmašīnu

Katapultkuģis ir kopējs apzīmējums civiliem vai kara kuģiem, kas aprīkoti ar hidraulisko vai tvaika katapultu lidaparātu (parasti hidroplānu) palaišanai. Tie var būt kā hidroplānu bāzes kuģi, tā arī transporta, preču vai izpētes kuģi, kas spēj nodrošināt lidaparātu transportēšanu un apkopi. Katapultkuģi tika plaši lietoti 20. gadsimta pirmajā pusē. Vēlākos gados, sakarā ar lidaparātu tāldarbības palielināšanos, vajadzība pēc katapultkuģiem izzuda. Kara flotē tiek lietoti citi risinājumi — lidmašīnu bāzes kuģi, lidaparāti ar vertikālo pacelšanos, helikopteri u.c.

Atšķirībā no lidmašīnu bāzes kuģiem, kas nodrošina arī lidaparātu nolaišanos uz to klāja, katapultkuģi nodrošina tikai lidaparātu pacelšanos. Nolaižas lidmašīnas uz ūdens un ar krāna palīdzību tiek paceltas uz klāja un novietotas uz katapultas.

Pirmo veiksmīgo katapultēšanos no noenkurota kuģa veica amerikāņu aviators Teodors Elisons 1912. gadā. Pirmā katapultēšanās no kuģa gaitā tika veikta 1915. gadā. 1920. gados katapultas tika izmantotas uz kompānijas Norddeutscher Lloyd kuģiem Europa un Bremen lai nodrošinātu pasta piegādes transatlantiskajās līnijās. 1920. un 1930. gados hidroplānus un katapultas to palaišanai plaši izmantoja vairāku valstu kara flotes izlūkošanai. Hidroplānus apvidus apsekošanai izmantoja arī pirmskara (Jalmars Rīsers-Larsens) un pirmajās pēckara antarktiskajās ekspedīcijās (Operācija “Highjump”). Otrā pasaules kara gados katapultkuģus izmantoja Japānas armija kamikadzu lidaparātu palaišanai.