Kauks

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Kauks (lietuviešu: Kaukas) lietuviešu mitoloģijā ir mantu nesošs mājas gars, pazemē, rijā, klētī vai istabā dzīvojošs mazs vīriņš vai sieviņa, kas dodot cilvēkiem labumu. Vēl tas saukts par pūķi (pūkis), traniņu (tranas) vai vīriņu (vyrukas). Vēsturiskajos avotos kauki minēti kopā ar aitvariem un bārzdukiem. Lietuviešu rakstnieks Mārtins Mažvīds kaukus raksturojis kā dievus tādiem cilvēkiem, kas tiecas darīt ļaunu, poļu vēsturnieks Jons Lasickis tos aprakstījis kā sprīdi lielas bārdainas radības un mirušo garus, bet vācu vēsturnieks Matejs Pretorijs — kā panākumu un zemes dievus. Savukārt Jēkabs Brodovskis un lietuviešu filologs Filips Ruiģis kaukus nosaucis vienkārši par pazemes cilvēciņiem.[1]

Bija uzskats, ka kaukus esot varēts izperināt no ērzeļa, kuiļa vai gaiļa olām. Saimniekiem kauki esot nesuši zagtus graudus, sienu un pārtiku, kā arī viņu labā darījuši dažādus saimnieciskus darbus un šuvuši zābakus. Priekšstats par kaukiem varētu būt bijis saistījis ar dievišķo dvīņu kultu indoeiropiešu mitoloģijā.[1]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Mitoloģijas enciklopēdija 2. Rīga : Latvijas enciklopēdija. 1994. 245. lpp. ISBN 5-89960-044-6.