Gailis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par mājputnu. Par citām jēdziena gailis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Gailis uz sētas nelielā ciematā Anglijā

Par gaili sauc vistveidīgo putnu tēviņu, bet visbiežāk nosaukums tiek lietots vistu ģints (Gallus) tēviņa apzīmēšanai. Vistveidīgo putnu mātīti sauc par vistu, mazuļus par cālīšiem.

Dažādām sugām ir dažāda sociālā struktūra. Dažas sugas veido monogāmus pārus, bet lielākā daļa veido harēmus, kuros valda viens tēviņš jeb gailis un kuram ir vairākas vistas. Tomēr Šrilankas savvaļas vistas (Gallus lafayetii) veido nelielus barus, kuros ir viena dominantā vista un vairāki gaiļi.[1] Tā kā mājas vista (Gallus gallus domesticus) selekcionēta no sarkanās savvaļas vistas (Gallus gallus), tad mājas gailim ir harēms ar vairākām vistām. Gaiļa galvenais uzdevums savvaļā ir teritorijas un vistu aizsardzība pret ienaidniekiem, tādēļ arī mājas gailis var būt ļoti agresīvs.

Gaiļa dziesma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gailis dziedot ieņem vertikālu stāju, izliecot kaklu un izriešot krūtis

Mājas gaiļi ir pazīstami ar savu skanīgo, skaļo dziedāšanu. Gailēns sāk dziedāt pirms sasniedz 4 mēnešu vecumu. Ļoti bieži literatūrā, pasakās un kino mākslā gaili attēlo dziedam saullēktā. Lai arī putns dzied uzreiz pēc pamošanās, tas dzied jebkurā diennakts gaišajā laikā. Ir īpatņi, kas dzied visu dienu, un ir īpatņi, kas dzied tikai dažas reizes dienā. Dziedāšanas biežums ir atkarīgs no šķirnes un indivīda īpatnībām. Bieži, lai dziedātu, gailis ieņem kādu augstāku vietu (sētas stabiņu, zemes kaudzi u.c.). Ar dziesmu gailis paziņo par teritorijas ieņemšanu. Dažās valstīs notiek gaiļu dziedāšanas sacensības, piemēram, Vacijā, Nīderlandē, Beļģijā, ASV, Indonēzijā un Japānā.

Gailis ne tikai dzied, bet arī klukst, līdzīgi kā vista. Klukstēšanu gailis izmanto, kad vēlas piesaistīt vistu uzmanību atrastai barībai, līdzīgi kā to dara vista, saucot cālēnus.

Kapauns[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par kapaunu sauc kastrētu gaili.[2] Kastrācijas procesā gaiļa sēklinieki tiek pilnībā izņemti. Lai to varētu izdarīt, jāveic salīdzinoši sarežģītāka ķirurģiskā operācija, nekā kastrējot, piemēram, suni, jo sēklinieki atrodas ķermeņa iekšpusē. Ja gailis tiek kastrēts, mainās gan tā izskats, gan raksturs. Kapaunam apstājas sekstes un bārdas augšana, tādēļ tā galva izskatās mazāka. Kakla, astes un muguras spalvas izaug netipiski garas. Tā kā, izgriežot sēkliniekus, gailis zaudē vīrišķos hormonus, tas zaudē arī tēviņam raksturīgos instinktus. Putns kļūst mierīgs, mazāk aktīvs un zaudē vēlmi kauties.

Kapauna gaļai ir īpatnēja, atšķirīga garša, tādēļ tā ir iecienīta "augstās virtuves" speciālistu vidū. Nekastrēta, pieauguša gaiļa gaļa ir sausa, stiegraina un cieta. Toties kapauna gaļa tāda nekļūst nekad, arī, putnam pieaugot, tā saglabājas mīksta, sulīga un maiga. Salīdzinot ar cāļu gaļu, kuru parasti var nopirkt jebkurā tirdzniecības vietā, kapauna gaļa garšās ir daudz bagātāka un aromātiskāka. Kopumā kapauni aug lēnāk nekā gaiļi, kā arī tie aug smagāki, treknāki un lielāki.

Gaiļu cīņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaiļu cīņas ir "sporta veids", kas daudzviet tiek uzskatītas par nežēlīgu izturēšanos pret dzīvniekiem,[3] bet dažās valstīs tās joprojām ir likumīgas, piemēram, Dominikā tas ir nacionālais sporta veids.[4] Ir valstis, kur gaiļu cīņas ir daļa no reliģiskā rituāla, piemēram, Bali hinduismā.[5]

Cīņas ringā tiek izlaisti divi īpaši audzēti cīņas gaiļi, kas metas viens otram virsū, lai noskaidrotu, kurš no tiem ir stiprākais. Pirmo reizi cīņas gaiļi vēsturiskos rakstos pieminēti 1634. gadā,[6] bet apraksti par cīņām saglabājušies no 1607. gada. Cīņu gailis nav tipisks lauku gailis. Tas ir īpaši audzināts un trenēts, lai vairotu putna spēku un izturību. Tam jau mazotnē tiek nogriezta sekste un bārda, lai vēlāk cīņās tās netraucētu. Reizēm cīņas gailis tiek barots ar narkotikām, lai vairotu tā izturību pret sāpēm un lai sabiezinātu tā asinis.[7]

Gaiļa dominances deja[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vatikāna Svētā krēsla izstrādāts dekoratīva auduma raksts ar Persijas gaili
Valonijas (Francijā) karogs

Par gaiļa deju sauc gaiļa dominances izrādīšanas aktu pret vistu, kad tas ar vienu nolaistu spārnu agresīvā veidā iet apkārt vistai. Parasti vista tad paiet malā, dodot gailim ceļu, vai aizbēg. Retos gadījumos vista neatkāpjas un cīnās ar gaili, cenšoties neatkāpties un stiprināt savu dominanci. Kad gailis dominanci pār vistu ir panācis, tas parasti "deju" otro reizi neatkārto. Ja vistu kūtī ir vairāki gaiļi, tad deja tiek atkārtota vairākas reizes no visiem gaiļiem, kā arī gaiļi savstarpēji sakaujas, lai noskaidrotu savstarpējo dominanci. Gailis atkārto dominances izrādīšanas deju arī tad, ja tiek izņemts no vistu kūts ilgāk par 24 stundām. Agresīvi gaiļi reizēm mēdz nolaist abus spārnus, sabožot arī spalvas, lai izskatītos īpaši lieli un draudīgi.[8]

Reliģija un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš senatnes gailis ir daudzu reliģiju un kultūru svēts dzīvnieks un cieši saistīts ar dažādiem ticējumiem.[9] Kā nozīmīgs simbols lietots gandrīz visās reliģijās un garīgās mācībās, Babilonijas un Ķīnas astroloģijas mācības ieskaitot.

Tas simbolizē gaismu, sauli, uguni, rītausmu, gaismas atnākšanu, garīgo atdzimšanu un saziņu ar Dievu. Tas simbolizē arī dažādas pozitīvas cilvēka īpašības: modrību, drosmi, vīrišķību, priekšnojautu, uzticamību.[10] Pozitīvais simbols pasaules kultūrā ir vairāk izplatīts nekā lepnība, augstprātība un miesaskāre, kas arī asociējas ar gaili.[10] Tautu ticējumos gaiļa pirmajai rīta dziesmai piedēvēta spēja novērst ļaunu.

Sengrieķi gaili sauca par Persijas putnu, jo tam bija milzīga nozīme persiešu un austrumu reliģijā. Zoroastrisms pārtrauca austrumos tik ierasto gaiļa ziedošanu pagāniskajos rituālos, to pasludinot par "gaismas nesēju un cīnītāju pret ļaunumu".[11][12] Indiāņi gaili uzskata par saules enerģijas iemiesojumu, bet japāņi par pirmo gaismu.[13]

Dienvidaustrumu tautas kādreiz valdošā animisma un šamanisma iespaidā (pat, ja mūsdienās galvenā reliģija būtu daoisms, budisms un kristietība) joprojām dievina gaili un gaiļu cīņas kā auglības simbolu.[14] Svētkos, reliģiskās ceremonijās tiek ziedots gailis vai tiek rīkotas gaiļu cīņas. Līdzīgi rituāli un gaiļa dievināšana ir Āfrikas rietumos un Karību salās. Daudzas tautas uzskata, ka ziedojot gaili, tas mirsot paņem līdzi cilvēku grēkus. Simboliska ir arī gaiļa krāsa: gaišs, sarkans gailis saistās ar sauli un uguni, bet melns gailis ar ūdeni, pazemes valstību un simbolizē nāvi, dievu tiesu, ļaunumu.[10]

Kristietībā gailis, kā dienas vēstnesis, ir augšāmcelšanās simbols un apzīmē Kristus atgriešanos Pastarajā dienā. Gaiļi, kas atrodas baznīcu torņu smailēs, simbolizē Kristus gaismas uzvaru pār tumsas spēkiem un atgādina ļaudīm, ka jāpošas lūgšanai.[10]

Ģērboņi un emblēmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daudzām tautām gaiļa simbols rotā to ģērboņus, karogus un emblēmas (piemēram, Francijā, Itālijā, Skotijā, Krievijā). Gailis bija Gallijas galvenais simbols, bet mūsdienās tas kļuvis par Francijas nacionālo putnu un simbolu.[15][16] Latvijā gailis izmantots Madonas ģērbonī.[17]

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. McGowan, P.J.K. (1994) Family Phasianidae (Pheasants and Partridges) P.p. 434-479 in del Hoyo, J.; Elliot, A. & Sargatal, J. (editors). (1994). Handbook of the Birds of the World. Volume 2: New World Vultures to Guineafowl. Lynx Edicions. ISBN 84-87334-15-6
  2. Sinonīmu vārdnīca: Kastrēts gailis
  3. Should cockfighting be outlawed in Oklahoma?
  4. Interesanti: Dominikānas nacionālais sporta veids – gaiļu cīņas!
  5. Indonesia Handbook, 3rd, Joshua Eliot, Liz Capaldi, & Jane Bickersteth], (Footprint - Travel Guides) 2001
  6. Merriam-webster: Gamecock
  7. Last Chance for Animals: Cockfighting
  8. Roosters: A Complete Guide
  9. How the Chicken Conquered the World
  10. 10,0 10,1 10,2 10,3 Simbolu pasaule: Gailis
  11. Peters, John P. (1913). "The Cock". Journal of the American Oriental Society. 33: 381. JSTOR 592841
  12. Maneckji Nusservanji Dhalla (1922). Zoroastrian Civilization – From the Earliest Times to the Downfall of the last Zoroastrian Empire 651 A.D. Oxford University Press.
  13. Gailis tūļīgos nemīl – iepazīsties jau laicīgi!
  14. Using Spirit Worship to Infuse Southeast Asia into the K-16 Classroom - Marc Jason Gilbert, Department of History and Sociology, North Georgia College and State University [1] Archived 3 December 2012 at the Wayback Machine.
  15. Eiropas dabas vizītkartes
  16. Clan Cockburn
  17. Madonas pilsētas ģerbonis madona.lv

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]