Pāriet uz saturu

Keizerlingi

Vikipēdijas lapa
Keizerlingu dzimtas ģerbonis

Keizerlingi (vācu: von Keyserling vai von Keyserlingk) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 15. gadsimtā un vēlāk izplatījusies arī Igaunijā, Prūsijā un Krievijā.

Dzimta cēlusies no Vestfālenes, kas ir daļa no mūsdienu Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Vācijā. Rakstos norādes par kādu Hermann Keselinch atrodamas jau 1300. gadā. Droši zināms, ka tiešais dzimtas aizsācējs bija Herfordas birģermeistars Alberts Kezerlinks (Keserlink) 1443.—1467. gadā. Viņa dēls Hermanis 1492. gadā iestājās Vācu ordenī un devās uz karot uz Livoniju. Pēc kaujām ar Maskavijas karaspēku Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs viņam piešķīra zemes īpašumus ordeņa Kurzemes daļā.

Vēlāk Keizerlingu dzimta sazarojās vairākās daļās, izceļojot uz Prūsiju un Saksiju. Četru atzaru piederīgie 18. gadsimtā ieguva grāfu titulus — Krievijas Impērijas diplomāts Hermanis Kārlis fon Keizerlings 1742. gadā, Braunšveigas valstsvīrs Gebhards Johans fon Keizerlings-Rautenburgs 1744. gadā, Polijas—Saksijas valstvīrs Oto Ernsts fon Keizerlings 1777. gadā un Kurzemes valstsvīrs Dītrihs fon Keizerlings 1786. gadā.

Līdz mūsdienām saglabājušās divas grāfu Keizerlingu dzimtas, kuru piederīgie dzīvo galvenokārt Vācijā, ASV, Kanādā un Austrālijā.

Slaveni Keizerlingi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Adelslexikon Band VI, Band 91 der Gesamtreihe, C. A. Starke Verlag, Limburg (Lahn) 1987, (vāciski)
  • Otto Freiherr von Taube (Hrsg.): Das Buch der Keyserlinge. An der Grenze zweier Welten. Lebenserinnerungen aus einem Geschlecht., Berlin, S. Fischer, 1937. (vāciski)
  • Robert Wendelin Keyserlingk. "Across Many Oceans: A Family Saga", Montreal, Librarie Renouf, 1984 (angliski)

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]