Hermanis Kārlis fon Keizerlings

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Hermanis Kārlis fon Keizerlings
Hermann Karl von Keyserlingk
Hermanis Kārlis fon Keizerlings
Personīgā informācija
Dzimis 1696. gadā
Blīdenes muiža, Kurzemes un Zemgales hercogiste (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1764. gada 30. septembrī
Varšava, Polija-Lietuva (tagad Karogs: Polija Polija)
Tautība vācbaltietis
Nodarbošanās diplomāts, vēsturnieks

Hermanis Kārlis fon Keizerlings (vācu: Hermann Karl (Carl) Reichsgraf von Keyserling (Keyserlingk); 16961764) bija Kurzemes vācbaltiešu muižnieks, diplomāts, literāts un mūzikas mīļotājs. Pēterburgas Zinātņu Akadēmijas prezidents (1733) un Krievijas vēstnieks Saksijā un Polijā-Lietuvā (1733-1745, 1749-1752), Prūsijā (1745-1749), Austrijā (1749) un Polijā-Lietuvā (1762-1764).

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1695. gadā Blīdenes (Blieden) muižas īpašnieka Oto Ernesta fon Keizerlinga un viņa sievas Annas Sibillas, dzim. Manteifeles-Cēges, ģimenē. Cēlies no vācbaltu muižnieku Keizerlingu dzimtas.

Studēja tieslietas Kēnigsbergas universitātē, pēc tam atgriezās dzimtenē un ap 1718. gadu esot palīdzējis Ernestam Johanam Bīronam iestāties dienestā Kurzemes hercoga atraitnes Annas Joanovnas kancelejā. Sacerējis traktātu par Kurzemes un Zemgales hercogu ievēlēšanas kārtību.[1] 1725. gadā Lestenes muižā apprecējās ar Agati Eleonoru fon Firksu. Kad Annu Joanovnu 1730. gadā iecēla par Krievijas ķeizarieni, Keizerlings pārcēlās uz dzīvi Peterburgā un kļuva par Igaunijas un Vidzemes lietu justīckolēģijas viceprezidentu.

1733. gada jūlijā Keizerlingu iecēla par Pēterburgas Zinātņu un Mākslu Akadēmijas prezidentu ("galveno komandieri"), bet jau gada beigās nosūtīja diplomātiskā dienestā kā Krievijas impērijas pārstāvi Saksijas kūrfirsta un Polijas-Lietuvas valdnieka Augusta III galmā (1733-1745) Drēzdenē. Tur viņš atbalstīja Leipcigas Toma baznīcas kantora Johana Sebastiāna Baha vēlmi kļūt par galma komponistu (Königlich Polnischer und Kurfürstlich Sächsischer Hofcompositeur). Bahs 1741. gadā sacerēja skaņdarbu, ko veltīja Keizerlinga kamermūziķim Johanam Gotlībam Goldbergam, kas pazīstamas kā "Goldberga variācijas". 1745. gadā Keizerlingu norīkoja par Krievijas vēstnieku Prūsijas karaļa Frīdriha II galmā Berlīnē, bet 1749. gadā viņš īslaicīgi bija vēstnieks Vīnē. Uzrakstīja vēsturiskus traktātus par Polijas vēsturi (Historia critica comitiorum regni Poloniae generalium...) un Svētās Romas impērijas vēsturi.

No 1751. līdz 1761. gadam viņš darbojās Pēterburgas Zinātņu Akadēmijā. 1762. gadā Keizerlingu atkārtoti iecēla par vēstnieku Polijā-Lietuvā, viņa darbības laikā par Polijas-Lietuvas valdnieku ievēlēja Krievijai labvēlīgo Staņislavu Poņatovski, kuram viņš 1744. un 1749. gadā bija mācījis loģiku un matemātiku. Viņa kamermūziķis bija vēlākais Jelgavas galma komponists Francis Ādams Feihtners (1763-1764).

Miris Varšavā 1764. gada 30. septembrī.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Brevis et succincta enarratio jurium Curlandiae et Semigalliae circa electionem novi principis (Varšava, 1736), vacu tulkojumā Kurze und deutliche Ausführung derer Curländischen und Semigallischen Rechte bei der Wahl eines neuen Fürsten
  • Historia critica comitiorum regni Poloniae generalium, a piasti principatu usque ad electionem Uladislai Jagellonis (latīniski)
  • Recherches sur l’abrogation du droit d’elire un roi des Romains faussement imputee a l’Empereur Henri VI izdevumā Mémoires de l’Académie royale des Sciences de Berlin (franciski, 1748)
  • Kleine lateinische Reden (runas latīņu valodā)

Apbalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Sv. Andreja ordenis
  • Svētās Romas impērijas grāfa tituls (Reichsgraf, 1742)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Winkelmann. Bibliotheca Livoniae historica. Pēterburga, 1869