Kelemantija

Kelemantija
Kelemantijas cietokšņa drupas.
Kelemantija
Atrašanās vieta	Slovākija
Reģions	Panonija
Koordinātas	47°44′39″N 18°11′57″E
Veids	Apdzīvota vieta
Vēsture
Kultūras	Romiešu
Piezīmes
Izrakumi	no 1932. gada
Stāvoklis	Drupas
Publiska piekļuve	Brīvdabas muzejs

Kelemantija bija romiešu cietoksnis (kastela) un apmetne mūsdienu Ižas municipalitātes teritorijā, apmēram 4 km uz austrumiem no Komārno pilsētas Slovākijā. Šis ir lielākais zināmais romiešu cietoksnis mūsdienu Slovākijas teritorijā. Tā bija daļa no romiešu limes, t.i. impērijas nocietinātās robežas.

Ģermāņu apmetni "Kelemantija" šajā apgabalā piemin Klaudijs Ptolemajs 2. gadsimtā. Tā varētu sakrist ar civilās apmetnes paliekām, kas atrodas blakus cietoksnim, vai arī ar kādu citu nezināmu apmetni. Daži vēsturnieki uzskata, ka tas attiecas gan uz cietoksni, gan arī uz blakus esošo apmetni.

Cietokšņa celtniecība sākās 1. gadsimta otrajā pusē. Markomanu karu laikā (166-180. gadi) ģermāņi to ieņēma un nodedzināja, bet vēlāk tas tika atjaunots. Cietoksnis pilnībā beidza pastāvēt ap 400. gadu (lielās tautu staigāšanas sākums). Drupas bija ļoti labi redzamas līdz 18. gadsimta beigām, taču vēlāk ļaudis izmantoja celtņu akmeņus, lai uzceltu cietoksni un citas būves Komarno.

Saskaņā ar senu leģendu, cietoksnī savas mīļākās turēja romiešu karavīrs Valentīns. Izdomātā vēsture skaidro Leányvár nosaukuma izcelsmi, kas ungāru valodā nozīmē "Meitu cietoksnis". Tomēr nosaukums, visdrīzāk, attiecas uz to faktu, ka pilsdrupas ungāru karalis Bēla IV ziedoja Margicigetas dominikāņu mūķenēm, kuras vēlāk uz tām uzbūvēja nelielu cietoksni.