Kendziro Tokutomi
| |||||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||||
Kendziro Tokutomi (japāņu: 徳富 健次郎, Tokutomi Kenjirō; dzimis 1868. gada 8. decembrī, miris 1927. gada 18. septembrī) bija japāņu rakstnieks un filozofs. Viņš rakstīja romānus ar īsto vārdu vai Rokas Tokutomi (japāņu: 徳冨 蘆花, Tokutomi Roka) pseidonīmu, un par viņa pazīstamāko darbu kļuva 1899. gadā sarakstītais romāns „Dzeguze“.[1]
Tokutomi dzimis Minamatā, Kjusju salas dienvidos, samuraju ģimenē. Viņš bija žurnālista un vēsturnieka Tokutomi Soho jaunākais brālis. 1885. gadā viņš 17 gadu vecumā pievērsās kristietībai un pārcēlās uz Imabari Šikoku salā, kur dzīvoja kopā ar arī no samuraju ģimenes nākušo kristiešu misionāru Siro Sokabi un bija mācītāja Tokio Jokojas students.[2] Šeit viņš arī ieguva iesauku „Roka“. Vēlāk viņš apmeklēja Dosisas skolu (mūsdienās prestižu universitāti) Tokijā,[3] tomēr to nepabeidza, jo devās pie vecākā brāļa strādāt tam piederošajā izdevniecībā par tulku un korektoru.
Viņš rakstīja avīzēm, kas piederēja viņa vecākajam brālim Soho, līdz tika publicēts romāns „Dzeguze“ un viņš kļuva pietiekami pazīstams, lai varētu patstāvīgi nopelnīt iztiku kā rakstnieks.[4] No 1904. līdz 1918. gadam romāns tika tulkots 15 valodās, kļūdams par vienu no pirmajiem japāņu darbiem, kas plaši tulkoti starptautiski.[5]
1903. gadā Kendziro nonāca konfliktā ar Soho, jo tas bija novērsies no liberāldemokrātiskajām idejām un kļuvis par nacionālistu. Viņš publiski pārtrauca attiecības ar brāļa izdevniecību. Ap to laiku viņu aizrāva vācu dzejnieks Johans Gēte un krievu rakstnieks Ļevs Tolstojs. 1906. gadā, apmeklējot Palestīnu un Eiropu, Kendziro Tokutomi tikās ar Tolstoju un iedvesmojās pēc viņa parauga pārcelties uz laukiem. Kopā ar sievu Tokutomi nopirka fermu Setagajā (tagad Tokijas robežās) un sāka nodarboties ar lauksaimniecību.[6] Lielā mērā viņš tolaik bija caur Tolstoju pārņēmis kristīgā anarhisma idejas.
No 1907. gada 27. februāra līdz savai nāvei viņš dzīvoja mājā Musasino (tagad Setagajas rajonā Tokijā).
Tokutomi nomira 1927. gada 18. septembrī Ikaho pilsētiņā Gummas prefektūrā netālu no Tokijas no sirds slimības, nākamajā dienā pēc samierināšanās ar brāli Soho.[3]
Pēc viņa sievas nāves 1947. gadā zemes īpašums tika uzdāvināts Tokijas pilsētai, lai to izmantotu kā parku.[7] Viņam par godu parks tika nosaukts par Rokas Kosjunenu. Tokutomi un Tolstoja sarakste kopā ar citiem priekšmetiem ir izstādīta mazā muzejā, kas atrodas Rokas Kosjunena parkā.[4]
Pazīstamākie darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1899. Dzeguze (Hototogisu, 不如帰).
- 1900. Daba un dzīve (Shizen to Jinsei, 自然と人生).
- 1901. Atmiņas (Omoide-no ki, 思出の記).
- 1913. Sliekas nieki (Mimizu no tawagoto, みみずのたはこと).
- 1925. Fudzi (Fuji, 富士山).
Dzeguze
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]„Nami-Ko“ jeb „Dzeguze“ ir traģisks stāsts par mīlestību un ziedošanos caur slimību, karu, apspiešanu un sieviešu atriebību. Astoņpadsmitgadīgā Nami Kataoka cerēja, ka viņas laulība ar baronu Takeo Kavašimu atnesīs brīvību no viņas valdonīgās pamātes. Taču pāra laimi sabojā viņas tuberkuloze,[8] vīramātes greizsirdība un Čidživas, viņas vīra māsīcas un vienlaikus viņas pašas vīlušās pielūdzējas, intrigas. Takeo jūras kara flotes karjera viņam ilgu laiku neļauj būt mājās, un, kad starp Japānu un Ķīnu sākas karš (1894. gadā), viņa māte izmanto dēla prombūtni, lai izjauktu laulību, nosūtot Nami atpakaļ pie viņas tēva, ģenerāļa Kataokas. Neskatoties uz mīlestību pret Nami, Takeo, kurš ir bezbailīgs un apņēmīgs kaujas apstākļos, ir svārstīgs un šķietami bezpalīdzīgs pret savas mātes iejaukšanos. Uz mīlas stāsta fona romāns ir pārdomas par sieviešu sistēmisko apspiešanu — pat turīgo slāņu vidū —, kā arī kontrastu starp tradicionālajām samuraju vērtībām un topošajām komerciālajām interesēm, kā arī par japāņu nacionālisma atmodu, kas notiek militārās ekspansijas veidā.[9]
Attēli
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Rokas Kosjunena parkā -
Piemineklis Nami Kanagavas prefektūrā -
Tokutomi māja Minamatā -
Tokutomi ģimene 1891. gadā -
Kendziro Tokutomi Ņujorkā 1920. gadā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «LibriVox». librivox.org. Skatīts: 2022-08-17.
- ↑ 今村 亮 / 2012年11月21日. «Samurai Missionary». ディスカバー・ニッケイ (angļu). Skatīts: 2022-08-17.
- ↑ 3,0 3,1 «TOKUTOMI Roka | Portraits of Modern Japanese Historical Figures | National Diet Library, Japan». Portraits of Modern Japanese Historical Figures (angļu). Skatīts: 2022-08-17.
- ↑ 4,0 4,1 «Tokutomi Roka | Japanese author | Britannica». www.britannica.com (angļu). Skatīts: 2022-08-17.
- ↑ Lavelle, Isabelle (Spring 2016). "Tokutomi Kenjirō's Hototogisu: A Worldwide Japanese Best-Seller In The Early Twentieth Century? — A Comparative Study of the English and French Translations". Transcommunication. 3.
- ↑ «徳冨蘆花｜近代日本人の肖像». 近代日本人の肖像 (japāņu). Skatīts: 2022-08-17.
- ↑ Tokutomi, Iichirō, 1863-1957., 徳富豬一郎, 1863-1957. Otōto Tokutomi Roka. — Tōkyō: Chūō Kōronsha, 2001. — 226 pages, 4 unnumbered pages of plates с. — ISBN 4122038286, 9784122038288.
- ↑ Richard Nathan. «Japanese authors in the 1800s turned tuberculosis into a romantic condition». Red Circle. Skatīts: 2022-08-17.
- ↑ Tokutomi, Kenjiro (2022-07-01). "Nami-Ko: A Realistic Novel". Zea E-Books Collection.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kendziro Tokutomi.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)